Kārtējo reizi esam kārtējās jaunās valdības gaidās. Vai tā spēs kaut par santīmu būt labāka par iepriekšējo? Baidos, ka nē.
Atļaušos minēt dažus iemeslus, kādēļ uzskatu, ka topošā valdība nespēs rast risinājumus samilzušajām problēmām un ir nolemta nāvei jau tās dzimšanas brīdī.
Pirmkārt, arī šo valdību veido politiķis, aicinot tajā politisko partiju deleģētus pārstāvjus, nevis izcilus un spožus savu nozaru profesionāļus, kas spētu atbildīgi administrēt viņiem uzticētās nozares. No politiskajām aizkulišu cīņām šobrīd distancēties varētu nevis “koalīcijas” valdība, bet 100% bezpartejisks Ministru prezidents ar tikpat bezpartejisku ministru komandu. Tā vietā iesildītie krēsli tiek solīti tiem pašiem, dēļ kuriem šī valdība krita. Un tas ir amorāli.
Otrkārt, topošais Ministru prezidents nav gatavs būtiskām izmaiņām valsts pārvaldes aparātā, atsakoties no idejas optimizēt administratīvos resursus, aizstājot to ar “acu aizmālēšanu” likvidējot vismazākās ministrijas un sekretariātu. Vai tiešām “Jaunā laika” aprindās opozīcijā sēžot nevienam netapa reāls rīcības plāns varas saņemšanas gadījumam? Šķiet, “jaunlaicēniem” (kurus, pēc analoģijas ar nominētā premjera iesauku nu varētu dēvēt par “jaunlācēniem”). Piemēram, dažai labai NATO dalībvalstij nemaz nav savas Aizsardzības ministrijas – tās gluži labi iztiek ar nelielu departamentu. Bet, lai izsaimniekotu, atvainojiet, apsaimniekotu ministrijas budžetu, par kuru pusgadā varētu uzceltu Nacionālo bibliotēku, protams, ir vajadzīga ļoti liela ministrija.
Treškārt – neizbēgamo un skarbo budžeta samazinājumu dēļ jau pavisam drīz varam sagaidīt sociālos nemierus, uz kuru fona Vecrīgas bruģakmeņu mētāšana saeimas logos šķitīs vien sīka puišeļa jūras viļņos mests akmentiņš. Atsevišķas valsts institūcijas – piemēram VID un policija budžeta caurumu aizlāpīšanai pat nekautrējas izmantot metodes, kas jebkurā tiesiskā valstī tiktu atzītas par likumpārkāpumu un būtu prettiesiskas, bet – tikai ne Latvijā, kur valsts iestādes administratīvie aparāti ir tik iesīkstējuši, ka gatavi piesegt jebkura sava darbinieka likumpārkāpumus.
Un visbeidzot – vai Valdim Dombrovskim duetā ar mūsu lata tēvu Einaru Repši izdosies noturēties pret kārdinājumu sekot tuvējo kaimiņvalstu pieredzei un starptautisko finanšu institūciju aizrādījumiem par to, ka lats ir pārvērtēts un tā vērtība būtu jāsamazina? Prognozēt šo visļaunāko scenāriju nozīmētu labprātīgi iekulties Drošības policijas rosinātā Kriminālprocesā. Tādēļ šo rindu lasītājiem (arī Drošības policijas darbiniekiem) varu paziņot – šis nav aicinājums steigšus atbrīvoties no latiem, mainot tos pret eiro, dolāriem, mārciņām, rubļiem vai grivnām. Pat ne pret Zimbaves dolāriem ne. Teikšu godīgi – es daudz drošāk justos, ja šobrīd Latvijā kā maksāšanas līdzeklis tiktu ieviests eiro. Šīs ir Latvijas (diemžēl – šobrīd tikai zemes, bet ne valsts) patriota pārdomas par mūsu kopīgo nākotni, jo ļoti negribētos pieredzēt dzīvē skarbo joku – pēdējais latvieti – izslēdz gaismu lidostā….