Valsts pārvaldes agonija

Pēdējo nedēļu un mēnešu laikā valsts pārvalde, it īpaši tās represīvās institūcijas, rīkojas atklāti pārkāpjot likumdošanu un tā, it kā valsts bankrots būtu gaidāms jau parīt.

Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs vakar televīzijā vēstīja, ka pateicoties kāda policista aizdomām par viltotu preču tirgošanu, kādam sīkuzņēmējm “ekspertīzes veikšanai” uz nenoteiktu laiku konfiscēja visu veikaliņā esošo preci pusotra tūkstoša latu vērtība. Iespējams, policijai tiešām ir jāseko tam, vai veikalos netirgo viltotas preces (lai gan – vai vidējais statistiskais policists spēs atšķirt, piemēram, Kalvina Kleina kompānijas apapkšbikses, kas izgatavotas Ķīnā, no apakšbiksēm, kas šūtas Eiropas savienībā?) un iespējams, viņiem tiešām ir tiesības šīs preces izņemt ekspertīzes veikšanai. BET – tas ir jāveic, ievērojot likumdošanu un pareizi noformējot visus nepieciešamos dokumentus, kas šajā gadījumā, kā apgalvoja Danusēvičs, netika ievērots. Rezultātā Latvijā ir vēl viens izputināts sīkuzņēmējs un viņa ģimenei ir jādomā, ko tā liks galdā.

Līdzīgi – neievērojot viņiem dotās pilnvaras (kā rakstīts likumdošanā) labā ticībā, bet demonstrējot savu (varbūt – arī savu priekšnieku) muļķību, rīkojas arī citu Latvijas represīvo iestāžu darbinieki – Valsts Ieņēmumu dienests, kura darbinieki, it kā pildot savus tiešos pienākumus, atļaujas pārkāpt Administratīvā procesa likumu, bet viņu priekšnieki, kuriem tiek iesniegtas sūdzības par viņu darbinieku prettiesisko rīcību, to piesedz, cerībā, ka neviens par to neuzzinās. Nav labāki arī tie Ceļu policijas darbinieki, kas pildot savus darba pienākumus, nepilnīgi noformē pārkāpuma protokolus, bet viņu priekšnieki, pretēji Administratīvā likuma garam, šos juridiski nepilnīgos dokumentus atdzīst par pilnīgiem.

Šķiet, valsts, ar savu institūciju starpniecību mums visiem skaidri nodod vēstījumu – glābjas kas var, kuģis grimst un slīcēju glābšanās ir pašu slīcēju rokās. Tas viss izskatās pēc valsts pārvaldes agonijas, kas ir nolēmusi neievērot pašas sagatavotos un izstrādātos likumus un normatīvos aktus.

Svarīgākais