Jurģis Klotiņš, Saeimas deputāts, "Nacionālā apvienība" / Viedokļi

Filosofs Aristotelis, viens no rietumu civilizācijas intelektuāli garīgo pamatu licējiem, darbā Valstslietas saviem laikabiedriem skaidroja, ka valstī organizēta cilvēku kopiena sākas ar ģimeni. Ģimene ir valsts izveidošanās un pastāvēšanas pamatā – tā varētu izteikt gadsimtu gaitā nemainīgo pamatpatiesību, ko izcilais Atēnu filosofs rakstījis arī latviešiem 21. gadsimtā. Tomēr tā, šķiet, ir mūsdienu rietumu civilizācijā, tai piederīgo valstu rīcībpolitikā un arī Latvijas valdības aizmirsta vai ignorēta.

Latvija – Baltijas sirds. Rīga – pilsēta dzīvībai. Vai tāda īsi, jēgpilni un aicinoši varētu būt vīzija par mūsu valsts Latvijas un galvaspilsētas Rīgas tēlu Eiropas valstu un lielo pilsētu kopainā un konkurencē? “Latvija – Baltijas sirds” ir priekšlikums, kuru izteicu maija mēnesī diskusijā par Latvijas valsts tēlu. Sirds klātbūtne cilvēciskajās attiecībās un dzīves radošajos darbos noteikti ir latviešiem raksturīga. Ziemeļnieciska atturība, kuru latviešiem piedēvē, patiesībā slēpj siltu sirdi, kuras skaistums atklājas pamazām un dāsni dāvā nesavtīgu draudzību. Turklāt arī Latvijas vēstures īpašā pieredze Baltijas jūras reģiona vēstures kontekstā iedrošina domāt vērienīgi.