Jauniešu preferences kinematogrāfijā: kādas filmas skatās jaunatne

© Pixabay.com

Kino pasaule jau kopš 19. gadsimta beigām strauji attīstās, taču mūsdienās vēl straujāk. Tas saistīts ar datorgrafiku un apstrādi, ko veic, lai attēls izskatītos labāk, kā arī, lai attēlotu neattēlojamas lietas. No kustīgām bildēm, lai nonāktu līdz mūsdienu filmām, esam piedzīvojuši lielu attīstību, taču kādas ir jauniešu domas par mūsdienu filmām? Kuriem un kāda veida filmām un seriāliem jaunieši dod priekšroku? Tika aptaujāti 25 respondenti vecumā no 14 līdz 20 gadiem.

Lielākā daļa respondentu piederēja pie vecuma grupas, kam 15 līdz 17 gadi, taču bija cilvēki, kas bija 14, 18 un 20 gadus veci. Puse no respondentiem mācās vidusskolā. Pārējie - pamatskolā, augstskolā un tehnikumā.

Tika uzdots jautājums: “Vai vairāk skaties seriālus vai filmas?” No iegūtajām atbildēm secināms, ka lielākā daļa respondentu dod priekšroku seriāliem (60%). Dažiem vairāk patīk filmas, taču vairāki respondenti dod priekšroku dokumentālām autobiogrāfijām.

Pārejot pie respondentu iecienītākajām filmām, atbildēs var konstatēt lielu dažādību, taču tādas filmas kā “Šreks”, “Harijs Poters’’, “Bada spēles’’ un ‘’Gredzenu pavēlnieks’’ ir populārākas nekā citas. Visiecienītākie žanri jauniešu vidū ir fantastikas un piedzīvojumu filmas. Daži dod priekšroku komēdijām, spraiga sižeta filmām, kā arī multfilmām.

Atbildēs, kas sniegtas saistībā ar iecienītākajiem seriāliem, var konstatēt tikpat lielu daudzveidību kā attiecībā uz filmām. Visbiežāk minēti tādi seriāli kā “Breaking Bad”, “Friends”, “The Walking Dead”, kā arī latviešu seriāls “Ugunsgrēks’’. Ļoti populārs seriālu žanrs respondentu vidū ir drāma, tāpat iecienīti ir arī seriāli, kuru sižeta pamatā ir noziegums. Populāri ir arī komēdiju seriāli, kā arī ‘’sitcom” (situāciju komēdija) žanra darbi.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais