Jūtos kā Mirttante

 
©Foto no personiskā arhīva

Esmu pagodināts, ka šī gada Līgo vakars Raiskumā tiek veltīts filmai „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Veltījuma forma iepriecina, jo mēģinājumi izspēlēt ,,seno dziesmu jaunās skaņas” ar blīkšķi izgāzušies. Ne reizi vien centos atrunāt no šīs aplamības.

Esmu ieteicis koncertu, kas savā garā būtu tuvs Māras Svīres un manai filmai. Rādās, ka šoreiz es it kā būtu ,,caur sputņiku” saklausīts. Kaut neesmu nedz informēts par sarīkojumu, nedz ielūgts. Nejauši izlasīju sludinājumu internetā un jūtos pārsteigts par solījumu šinī vakarā sveikt mani 85 gadu jubilejā, kas patiesībā ir jau pagājusi.

Iespējams, ka rīkotaji ir iecerējuši, pieminot krietno gadu skaitu, attālināti novēlēt man labu veselību un aicinot publiku apliecināt to ar applausiem. Jauki! Nekādu izdevumu, maz pūļu un veselīgi tiem, kas aplaudēs. Tikai ko darīt lāga tautietēm, kuras ieradīsies, lai sveiktu mani vaigu vaigā? Tā vienmēr ir noticis. Un trakākais, ka pēc tam pārmetumi par mānīšanos tiks sūtīti man. Kā jau notika iepriekšējā reizē.

Tāpēc daru zināmu, ka ar šo 23. jūnija sarīkojumu Raiskumā man nav nekāda sakara. Tikai ir tā pajocīgi ap dūšu gluži kā Mirtas tantei, kad, pārsteigta par Uģīša centību iztīrīt klētiņu, viņa ar rūgtumu teica:

,,Aprunāties vajadzēja! Vēl jau es esmu dzīva.”

Un tomēr prieks, ka mūsu Limuzīns joprojām vēl ripo un latvieši tajā vizinās jau četrdesmit otro gadu. Vēlu panākumus aktieriem, kuri piedalīsies koncertā, un sanākušajiem - skaistu Līgo vakaru. Bet rīkotājiem apliecinu, ka pat tad, ja Jūs būtu mani ielūguši, es neierastos, jo man ir kauns dižoties ar seniem lauriem. Bet ja jums dažas lapiņas no tiem lieti derēs garšīgai gaiļa zupai, tad no sirds vēlu labu apetīti! Līgo, līgo, lai sarīkojums izdodās arī jums un iet pie sirds visiem, kas to baudīs!