Kāpēc atteikties no biodegvielas piejaukuma ir tuvredzīgs un neefektīvs risinājums?

 
©Vladislavs Proškins

Valdība nupat ir pieņēmusi konceptuālu lēmumu uz laiku – no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām - atteikties no obligātā biodegvielas piejaukuma. Šoreiz, tāpat kā kovida krīzes laikā, valdība demonstrē nekonkrētību un lēmumu pieņemšanas haosu. Vārda tiešā nozīmē.

Pirmais paziņojums mēnesi atpakaļ bija par neatteikšanos no obligātā piejaukuma, bet risināt degvielas cenas pieauguma problēmu, veidojot kompensācijas mehānismus visvairāk augsto degvielas cenu dēļ cietušajām nozarēm vai sabiedrības daļai. Kas būtu visnotaļ adekvāti un pieņemami visām pusēm. Savukārt pēc mēneša ir kardināli pretējs lēmums - pilnībā atteikties no šī obligātā biodegvielas piejaukuma.

No malas izskatās, ka valdība pieņem lēmumus pēc principa: no kuras puses “vējš pūš”, uz to pusi arī tiek pieņemti, virzīti lēmumi.

Diemžēl lēmums viennozīmīgi ir pieņemts nepārdomāti un sasteigti, neizvērtējot visus lēmuma plusus un mīnusus.

Pārtikai cenas nekritīs, bet degvielai kritīs?

Pirmkārt. Biodegvielas daļa kopējā degvielas cenā šobrīd ir maksimāli 10 līdz 14 centi, jau ierēķinot visus nodokļus (akcīzes, PVN). Vai tiešām valdība ir par 100 % pārliecināta, ka, atsakoties no obligātā piejaukuma, cena tiešām korekti mazumtirdzniecībā nokritīsies tieši par šiem 10 līdz 14 centiem? Domāju, noteikti , zinot biznesa vidi Latvijā. Domāju, kā ķēdē no biodegvielas ražotāja līdz gala patērētājam noteikti “pazudīs” ne viens vien gala patērētājam iecerētā ietaupījuma cents. Un rezultātā kāds nopelnīs uz biodegvielas ražotāja, vai nu jau jāsaka ne ražotāja, un gala patērētāja rēķina. Šo pieņēmumu apstiprina reālā sezonas situācija, kad beidzoties obligātajam biodegvielas piejaukumam ziemas periodā, mazumtirdzniecības cena degvielai neatgriežas iepriekšējā pirms piejaukuma līmenī.

Pilnīgi nav saprotams, kāpēc valdība uzskata, ka šajā gadījumā cenu kritums būs, un būs korekts, bet savukārt absolūti analogā diskusijā par cenu samazinājumu pārtikā, samazinot PVN no 21% uz 5 %, valdība uzskata, ka cenu samazinājuma pārtikai nebūs. Paša Kariņa kunga komentārs un viedoklis TV Panorāmā. Kariņa kunga vārdiem, neesot mehānismu, kas to kontrolē un garantē. Piekrītu. Bet vai biodegvielas gadījumā šāds mehānisms būs? NĒ! Vismaz neesmu dzirdējis, ka par to ir padomāts. Kāpēc šāda nekompetence vai divkosība? Vai tas ir lobijs biodegvielas ražotāju konkurentu interesēs? Un šeit gan gribas teikt JĀ!



Zaudējumus cietīs visas saistītās nozares

Otrkārt. Uzskatu, ka reālā situācija, kas veidosies pēc šī lēmuma stāšanās spēkā, nav ne tuvu izvērtēta. Ir piemirsts, ka biodegvielas ražošana ir cieši saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm. Biodegvielas ražotāji Latvijā biodegvielu ražo tikai un vienīgi no rapša eļļas, kuru savukārt iegūst no Latvijā audzētām rapša sēklām. Savukārt rapšu eļļu ražo uzņēmumi, kas specializējas šajā nozarē. Viennozīmīgi cietēji būs arī šie uzņēmumi apgrozījuma krituma dēļ. Cietēji būs lopkopības un putnkopības saimniecības, kuriem rapšu rauši, kas rodas eļļas ieguves procesā, tiek izmantoti kā proteīna avots dzīvnieku barošanā. Tie kļūs par lielu deficītu. Cena šim produktam jau šobrīd ir divkāršojusies. Cenas līmenis rapšu raušiem pēc šī valdības lēmuma ir skaidri prognozējams, samazinoties raušu piedāvājumam tirgū, cena tikai palielināsies. Un cietējs atkal būs vienkāršais gala produkcijas pircējs. Nedrīkst aizmirst, ka biodegvielas ražošana ir cieši saistīta arī ar ķīmijas produkciju. Un atkal cietēji būs uzņēmumi, kas piegādā ķīmijas izejvielas Latvijas biodegvielas ražotājiem. Vai valdība tiešām ir reāli izvērtējusi, cik tas viss kopā samazinās nodokļu ieņēmumus valsts budžetā? Atkal kārtējo reizi jāsaka, . Kur tad palikušas valdības vadītāja paustās bažas par vien tikai akcīzes nodokļa samazinājumu budžetā, kas būs mērāms miljonos. Kur nu vēl PVN samazinājums un sociālā nodokļa samazinājums.

Nav ražotāju, nav problēmu?

Treškārt. Eiropas Savienības lēmuma rezultātā par Krievijas naftas embargo, ja tāds lēmums būs, fosilās degvielas cena noteikti pieaugs, un var veidoties situācija, ka tieši biodegvielas piejaukums nevis palielina, bet gluži otrādi - samazina kopējo degvielas cenu (atsakoties no Krievijas lētās naftas ES tirgū, fosilā degviela vienkārši kļūs dārgāka par biodegvielu). Rezultātā cenas pieaugums, pievienojot obligāto biodegvielu, var būt nebūtisks un vērā neņemams. Tas ir pieņēmums un skats nākotnē, bet vai tomēr tas valdībā ir izvērtēts? Atkal varu apgalvot, . Domāju, ka tas ir būtisks aspekts raugoties tuvā nākotnē.

Ceturtkārt. Šis lēmums diemžēl degradē biznesa vidi Latvijā. Tas parāda, cik zemu valdības acīs tiek vērtēts ražotājs un cik neprognozējami ir valdības lēmumi attiecībā uz nākotnes stratēģiju. Šodien ieguldām ražošanas izveidē simtus tūkstošus, bet rīt vienkārši tam pārvelk pāri “treknu svītru” valdības lēmumi. Interesanti, kā Kariņa kungs redz biodegvielas ražotāju pastāvēšanu šajā dīkstāves periodā? Vai Latvijā vairs vispār būs biodegvielas ražošana pēc šī dīkstāves perioda? Vai atkal dominē princips, visu ievedīsim “lētāk” no kaimiņiem? Vai dominē princips, nav ražotāju, nav problēmu?

Efektīvāk - kompensācijas mērķgrupām

Piektkārt. Ja lēmums par atteikšanos no biodegvielas piejaukuma būs tikai Latvijas mērogā, tad, godīgi jāatzīst, tas neietekmēs rapša sēklu tirgus cenu Eiropā un Latvijas zemniekus. Bet, sākoties tendencei atcelt biodegvielas piejaukumu ES mērogā, rapša sēklu cena viennozīmīgi samazināsies, un zaudētāji tiešā veidā būs Latvijas lauksaimnieki, Latvijas rapša audzētāji. Un tā būs ļoti sāpīga reakcijas ķēde visai Latvijas tautsaimniecībai, kas saistīta ar lauksaimniecību un rapšu audzēšanu. Bet šobrīd, par laimi, stāsts ir tikai un vienīgi par Latvijas valdības lēmumiem un situāciju Latvijā.

P.s. Biodegvielas ražotāju priekšlikums ir neatcelt obligāto biodegvielas piejaukumu. Izstrādāt kompensācijas mehānismu cenas sadārdzinājuma dēļ cietušajām nozarēm. Izstrādāt kompensācijas mehānismu cenas sadārdzinājuma dēļ cietušajām maznodrošinātajām iedzīvotāju grupām, mājsaimniecībām.