Jau vairāk nekā divus gadus pašvaldības uzņēmums ‘’Rīgas satiksme” nesekmīgi cenšas veikt iepirkumu pasažieru pārvadājumiem ar mikroautobusiem Rīgas pilsētā. Iepirkumu uzraudzības birojs izsludinātos konkursus nobremzē un rezultāti tiek anulēti, pamatojoties uz regulārajām akciju sabiedrību „Liepājas autobusu parks” un „Nordeka” iesniegtajām sūdzībām.
Process ir novilcināts tiktāl, ka rodas pamatots satraukums par nikroautobusu pārvadājumiem Rīgas pilsētā pēc 2019.gada 1.janvāra, kad beidzas līgums ar līdzšinējo pakalpojuma sniedzēju. Kā apliecina pašvaldības atbildīgās personas, rīdzinieki un pilsētas viesi var būt droši, ka mikroautobusi turpinās kursēt, taču izskatās, ka nebūs iespējams piedāvāt jaunus, videi draudzīgākus un labāk aprīkotus mikroautobusus, ar kuriem pasažierus vēlējās iepriecināt iepirkuma organizētāji. Zvērināts advokāts Jānis Spilve norāda, ka šajā gadījumā sūdzībnieku mērķis nav visbiežāk sastopamās pretenzijas, lai konkrētais uzņēmums vispār varētu piedalīties iepirkumā, bet gan iebildumi pamatā vērsti uz to, lai samazinātu pakalpojuma kvalitātes uzstādījumus un samazinātu kontroles pasākumus. Zinot, ka, piemēram, „Liepājas autobusu parka” mikroautobusu vadītāji viņu apkalpotajā maršrutā Rīga - Jūrmala ir slaveni ar braukšanas biļešu neizsniegšanu, rodas aizdomas, ka šādu pat visatļautību pakalpojuma sniegšanas pretendenti vēlas panākt arī Rīgas maršrutos.
Zvērināts advokāts Jānis Spilve šo situāciju nosauc par sūdzēšanos kā mākslu, jo abas minētās akciju sabiedrības jau sešas reizes ir sūdzējušās par vairākkārt izsludinātā iepirkuma procedūru, katru reizi atrodot citus nolikuma punktus, ko apstrīdēt. Atšķirībā no tiesas procesa, kur atkārtoti var vērsties tikai pret to punktu, kas bijis apstrīdēts jau iepriekš, IUB noteikumi pieļauj iespēju neskaitāmas reizes iesniegt sūdzības par aizvien jauniem punktiem. Un tieši tā dara akciju sabiedrības „Liepājas autobusu parks” un „Nordeka”, katrā iesniegumā apstrīdot 5-6 punktus, no kuriem par nepilnīgiem tiek atzīti tikai 1-2 punkti. J.Spilve pieļauj, ka šāda taktika tiek izmantota apzināti, lai novilcinātu iepirkuma norisi.
Lai novērstu tīšu iepirkuma procedūras kavēšanu, ar ko valsts un pašvaldības institūcijas saskaras visai bieži, jurists iesaka pārņemt kaimiņvalstu pieredzi, ka par nolikumu sūdzēties var tikai tiesā, kur šīs prasības izskata paātrinātā režīmā - 30 dienu laikā, nosakot, ka pieņemto lēmumu var pārsūdzēt, bet tas neietekmē iepirkuma norisi. Šāda prakse ļautu izvairīties no vairākus gadus ilgām iepirkuma procedūrām, kas traucē valsts un pašvaldību funkciju veikšanu.
J.Spilve arī norāda uz patiesajiem iemesliem sūdzībām par mikroautobusu pakalpojumu veikšanas iepirkumu - akciju sabiedrību „Liepājas autobusu parks” un „Nordeka” rīcībā nav pietiekama skaita atbilstošu mikroautobusu, bet to iepirkšana un pielāgošana Rīgas satiksmes specifikai prasītu vismaz gadu, turklāt ražotāji prasa prāvu pirmo iemaksu, bet šos līdzekļus varētu iegūt, uzvarot mikroautobusu pārvadājumu pakalpojuma iepirkuma konkursā ar samazināt kvalitātes prasībām.
