Ar trim vārdiem - cirks, aprēķins un bezprincipialitāte - gribas raksturot ņemšanos ap t.s. „jaunās valdības” veidošanu. Mediju virsraksti lieliem burtiem izkliedz šo „sensāciju”. Notiek sarunas, pārrunas un konsultācijas starp partijām, frakcijām un augstākajām amatpersonām.
Tā vien šķiet, ka kungi un dāmas pirmoreiz tikušies un nu cenšas viens otru iepazīt. Bet ikvienam taču ir skaidrs, ka neviens cits, kā vien plaši pazīstamie politdarboņi, kļūs par ministriem topošajā valdībā. Līdz ar to jaunvaldības jezga atgādina ne pārāk uzjautrinošu cirku, kurā visi klauni un savu saimnieku dresētie dzīvnieki jau redzēti neskaitāmas reizes
Ir vēl kāda lieta, kas mani mulsina un tomēr nepārsteidz. Nav nācies dzirdēt, redzēt, lasīt, ka partijas diskutētu par principiem, ka būtu kritēriji, pēc kuriem vērtējot būtu pieļaujama vai nepieļaujama sadarbība. Skat, lielie naidnieki JL un TP izrādās varētu strādāt kopā! Tomēr interesanti, ja JL sevi definē kā pretstatu TP valdīšanas principiem, tad kā būtu iespējama sadarbība? Kādos jautājumos sadarbosies? Dēvēt kādu par zagli vai valsts grāvēju un pēc tam paziņot, ka sadarbosies, varētu nozīmēt vai nu to, ka sadarbosies graušanā un zagšanā, vai arī liecina par zināmu politisku šizofrēniju.
Un pāri visam – vēsā aprēķina gars. Kurš cik ministru vietu iegūs. Kam naudas, kam spēka ministrijas. Un atkal – ne jau no pozīcijām, kurš būtu profesionālākais ministrs, no kā būtu lielākais labums šajā krīzes laikā.
Varbūt kādu arī patiešām interesē, kā tiks sadalīti ministru amati starp mūsu universālajiem politiķiem, kas gatavi vadīt jebko. Man vairāk interesē, kad beidzot spēki tiks sakopoti uz reālām problēmām, nevis šķiesti „konsultācijām”. Telefona numuri taču zināmi. Sarunājiet, kungi un dāmas, kurš lielāks kretīns, to arī lieciet amatā! Bet sāciet beidzot strādāt!
