Šodien Saeima otrajā lasījumā nobalsoja par izmaiņām Satversmē, lai dotu iespēju vēlētajiem atlaist parlamentu. Ticams, ka arī trešajā lasījumā šie grozījumi jau tuvākajā laikā tiks pieņemti. Tas nozīmēs, ka desmitā daļa vēlētāju varēs ierosināt un divas trešdaļas no Saeimas vēlēšanās balsojušo skaita atlaist Saeimu.
Jautājums tomēr nav viennozīmīgs; no vienas puses – ir labi, ka pastāv kāds kontroles mehānisms, ar kura palīdzību varēs ietekmēt tautas priekšstāvjus. Tomēr, kā jau visi līdzekļi, arī šis var būt gan labs, gan slikts.
Pārdomas rosina vēlētāju atbildības princips. Vairāk kā 600 000 cilvēku nesenajā referendumā atbalstīja Saeimas atlaišanas iespēju. Nepamet sajūta, ka šo mehānismu liela daļa atbalsta tādēļ, ka nevis neuzticas nevis Saeimai, bet gan savai izvēlei, sava lēmuma kvalitātei.
Manā skatījumā problēma ir tieši tur; vēlētāju lēmuma pieņemšanas kritēriji ir tik neskaidri, neracionāli un mainīgi, ka rezultāts vienmēr ir neapmierinošs (neatceros nevienas vēlēšanas, pēc kurām vairums cilvēku ar rezultātiem būtu apmierināti). Institucionālās un likumdošanas sistēmas veids nav izšķirošs. Tas var tikai veicināt vai mazināt kādu tendenci.
Šajā gadījumā pat var izteikt pieņēmumu, ka iespēj atsaukt saeimu nevis uzlabos vai būtiski nemainīs situāciju, bet pat pasliktinās to, jo vēlētāju apziņā būs doma, ka visu vienmēr varēs labot.
Kombinācijā ar nesen pieņemtajiem grozījumiem vēlēšanu likumā, likvidējot “lokomotīvju” principu – respektīvi – atļaujot katram kandidātam balotēties tikai vienā apgabalā, ir pavērts ceļš vēl lielākai naudas partiju ietekmei. Mazinoties atbildības sajūtai, atsaukšanas iespēju dēļ, kā arī ierobežojot balotēšanās iespējas visā Latvijā, daudz lielāka ietekme būs reklāmai, jo būs nepieciešams katrā apgabalā radīt atpazīstamību tā kandidātam.
Faktiski ar to tiek ierobežotas iespējas gūt panākumus jauniem spēkiem vai neoligarhu partijām. Ja saglabātos lokomotīvju princips, tad, ļoti iespējams, elites partijām būtu mazāk izredžu, jo priekšgalā visā Latvijā būtu personības, kuru darbību cilvēki vērtē negatīvi. Jaunu seju reklamēšana radīs iespaidu, ka tās pašas vecās partijas ir kvalitatīvi mainījušās. Savukārt maznaudas partijām, jaunajiem spēkiem, ir ierobežots atpazīstamo personu loks, kam visā Latvijā kopā ņemot būtu iespējas tikt ievēlētiem, savukārt izredzes ir stipri mazākas, ja izvēle notiks tikai viena apgabala ietvaros.
Esam ieguvuši jaunu valsts mēroga datorspēli. Katram nu būs vairāk iespēju mēģināt vēlreiz un vēlreiz, jo vienmēr, kad redzēsim uzrakstu “ GAME OVER!” taču varēsim nospiest podziņu “RESTART” !
