Nožēlojami nožēlojamie un 9.maijs

Viktors Igo savulaik sarakstīja romānu „Nožēlojamie” par cietumniekiem un to mēģinājumiem izlauzties brīvībā.

Mums Latvijā arī ir cietumnieki. Turklāt vismaz divējādi; Vieni iesprostoti padomju propagandistu radītas vēstures izpratnes būrī, otri - savas iztapības un baiļu no Krievijas velvētajos pagrabos. Ne vieni, ne otri nemēģina izlauzties no sava cietuma, vēl vairāk – ir dusmīgi, ja viņus kāds mēģina atbrīvot no ierastajām važām. Pavisam nožēlojami nožēlojamie…

Pirmos var saprast it labi – viņu propagandas miglas būris ir vienīgā ērtā eksistences vieta, jo daudz patīkamāk taču ir justies kā atbrīvotājam, nevis kā pamatnācijas nemīlētam okupācijas armijas dalībniekam. Daudz tīkamāk ir justies kā dižās Krievzemes aizstāvētam sūtnim tuvējās ārzemēs, nevis kā bezidentitātes krievvalodīgajam mikrorajonā, kuru Krievija izmanto kā līdzekli saviem mērķiem, un kuru Krievijas krievi visbiežāk pat neuzskata par savējo…

Ar otriem ir grūtāk. Tie ir plaši pazīstamie „pragmatiķi”, „reālpolitiķi”, tie ir „objektīvie” žurnālisti. Tie, kam ir simtiem atrunu, kādēļ, piemēram, 9.maija svinības jāuztver mierīgi, kādēļ nav nekā traģiska, ja Rīgas centrā skan padomju laika dziesmas un plīvo sarkanie karogi. Jābūt iecietīgiem, jānorobežojas, tā jau esot aizejošās paaudzes lieta. Apmēram tā tiek piesegtas pašu bailes un nevēlēšanās aizstāvēt latviešus pašu tēvzemē.

Un man rodas jautājums, kā man izturēties pret faktu, ka tiek slavināts režīms, kurš atņēma dzīvības tūkstošiem manu tautiešu, kas iznīcināja inteliģenci, kas sagrāva manu dzimtu? Kā izturēties, zinot, ka 9.maijā pulcēsies cilvēki, starp kuriem noteikti būs „varoņi”, kas pirms 64 gadiem 9.maijā laupīja un izvaroja Kurzemē…?

Man jau sen nav ilūziju par valdošajiem. Bet es ceru, ka pēc 13.janvāra arī valdošajiem ir zudusi viena otra ilūzija. Traciniet vien latviešus, traciniet! Jau vairāk kā 1800 cilvēku ir parakstījušies zem protesta vēstules pret 9.maiju portālā Nacionālisti.lv, zinu, ka Latvijā šādi domā desmitiem tūkstošu – tikai ne visi zina par šo akciju un ne visi vēlas atklāti paust savu pārliecību.

Var nerēķināties ar latviešu viedokli, bet tad nāksies rēķināties ar nerēķināšanās sekām. Jau drīz.

Viedokļi

Infektoloģija man ir aizraušanās, nevis specialitāte. Šis raksts ir tapis nevis tādēļ, ka es kaut minimāli zināšanās par putnu gripu varu sacensties ar profesoriem Ludmilu Vīksnu, Ugu Dumpi, Indru Zeltiņu, Jeļenu Storoženko, Aigaru Reini vai Sniedzi Laivacumu, bet tādēļ, ka rakstu ātri un relatīvi vienkārši. Iepriekšminētos un arī citus infektologus es dievinu, apbrīnoju, ar patiesu interesi klausos viņu lekcijas un lasu viņu rakstus, un katram, kam manu zināšanu nešķiet pietiekami, aicinu vērsties pie infektoloģijas guru. Šī rakstiņa pamatā ir informācija, kas nāk no ASV slimību kontroles un prevencijas centra portāla (cdc.gov) un Amerikas Ārstu savienības žurnāla JAMA. Kāpēc Amerikas materiāls? Vienkārši – 6. janvārī izplatījās pamatota informācija, ka ASV miris pacients ar putnu gripu, bet Latvijas portālos un sociālajos tīklos izplatās baiļu raisoši stāstiņi. Žurnāls JAMA vienkāršu skaidrojumu ārstiem un pacientiem publicēja jau dažas dienas pēc notikuma, un es sekoju JAMAs piemēram.

Svarīgākais