Nu jau eņģeļa vīzijā

© Rūta Kalmuka/F64

Pats sevi nekad necitēju, bet šoreiz piedien.

Pirms daudziem gadiem, kad ar Lanu un Raimondu, Tīnu un Albertu vasarojām kopā Akmeņainā Vidzemes jūrmalā, man bija gods uzrakstīt dzejoli, kurā rodamas rindas: Savs vārds ir katram jānes / Tu skaisti viņu nes. Tas bija dzejolis ar virsrakstu Lana (nejaukt ar dziesmu par Lanu). Par gaismu.

Es nevaimanāšu, jo visdziļāk skartais arī to nedara, bet nospēlē koncertu par godu Viņai, kā viņš man teica. Es drīzāk lieku reizi atkārtošu, ko visi jau zina.

Kad Viņa no tālas un pasaulē pazīstamas pilsētas ieradās te, kur Baltezers sasalst un aizsnieg, atbraucējai jau bija skaidrs, ka pats grūtākais darbs šajā savienībā starp sievieti un vīrieti pienāksies Viņai pašai - 1) sargāt. Un Lana sargā. No tukšas slavas. No maldiem. No ziņkāres. No lētu kaislību uzbrukuma. No fobijām, jūs jau paši zināt, kādām. No baumām. No draudiem. Īpaši no skaudības šaizemē un dižajā metropolē.

2) just. Kad vajag palīdzēt. Kad paklusēt, ja klāt svarīgs brīdis, kura rezultāts būs vajadzīgs arī daudziem, ne tikai diviem vien. Kad atteikties no daudziem ļaudīm pat nesaprotamiem dzīves vilinājumiem. Kad atbildēt, ka leģenda lai paliek pie leģendām.

Jau toreiz pašā sava skaistuma zenītā Viņa prata sasiet to pašu padomijzemes lakatiņu tikpat eleganti kā Elizejas lauku kafejnīcās, un tikai tad stāties gleznotāja priekšā.

3) paredzēt. Un retu reizi kļūdīties. Izpildīt eņģeļa lomu arī tagad, kad viss notika tik negaidīti.

Kad būt klāt un kad atkāpties.

Mīlestības taču bija un paliek tik daudz. Paldies Dievam, ka abos.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais