Ja jāmaksā nodokļi, tad jāaiziet no tirgus?

© Ilustratīvs attēls

25. janvārī publicētie “Uber” un “Taxify” paziņojumi rada neizpratni tradicionālās taksometru nozares pārstāvju vidū. Izmantot publiskas iebiedēšanas taktiku jautājumā, kur jābūt valstiskai vienprātībai, ir nepārdomāti un bezatbildīgi.

Pasažieru pārvadājums ir komercpakalpojumus, par kuru tiek prasīta atlīdzība, tātad - jāmaksā nodokļi - neatkarīgi no automašīnas numurzīmes krāsas.

Lielākajai daļai sabiedrības ir skaidrs, ka uzņēmējdarbības veikšana ir tiešā veidā saistīta ar attiecīgajā nozarē paredzēto nodokļu nomaksu. Vienlaikus ir skaidrs, ka taksometru nozarē, kurā ir kritiskas problēmas nodokļu jautājumā, ielaižot nekontrolējami lielu privāto pakalpojumu sniedzēju skaitu, kas pakļaujas saviem, nevis vienotiem, noteikumiem, jau atkal tiks atvērta “Pandoras lāde”.

Ir nepieņemami izmantot draudus un iebiedēšanu darbā ar valsts institūcijām, lai panāktu sev vēlamu rezultātu. Īpaši, ja šo instrumentu izmanto uzņēmums, kas jau ir parādījis savu attieksmi pret valsti, cilvēkiem un likumu, Jaungada naktī palielinot pasažieru pārvadājuma pakalpojuma tarifu desmitkārt. Par šo patvaļu joprojām neviens nav saņēmis sodu. Vai šīs ir tās vērtības, kas palīdzēs veidot sakārtotu nozari?

Arī Eiropas Savienības tiesa pagājušā gada nogalē kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēju “Uber” atzina par pasažieru komercpārvadājumu uzņēmumu, kuram ir jāpakļaujas vienotiem noteikumiem nodokļu nomaksas jautājumā, kura vadītājiem ir jāsaņem licence, jāpārvietojas ar satiksmei un pasažieru drošībai atbilstošām automašīnām un jānodrošina caurspīdīga sadarbība ar atbildīgajām institūcijām. Kompānijām, kas uzskata, ka uz tām šādi noteikumi neattiecas, nav vietas Latvijas tirgū.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais