Rīga prognozējamā enerģijas trūkuma dēļ beidza starot un līgani pārgāja uz spīdēšanu, zaigošanu, luminiscēšanu un 18. novembra uguņošanu.
Šogad iztika bez smalkiem baļļukiem Rīgas pilī, polonēzes un medībām Rundālē, Jaunā zviļņa dalībnieku un citu diplomātu pieņemšanas, lielām dropēm Saeimas sarkanajā glāzē un smēliena Rātsnama bufetē: VVF Zatlers gan gatavojās slazdā iekritušas peles upurēšanai un nelielām svinībām, taču tajās tika aicināta tikai Lilita, kā arī vēl 298 cilvēki no vienkāršās tautas sastāvā ietilpstošās viņa radinieku saimes. Rīgas domes ārkārtas sēdi sasauca mērs Ušakovs, kurš gribēja nolasīt svētku uzrunu, taču nekādi nevarēja atrast īsto papīrīti – uz galda mētājās tikai 9. maija dzertiņam pie Pārdaugavas uzvarekļa veltītie apsveikuma vārdi un telegrammas melnraksts, kurā kāds Volodja Putins tika sveikts sakarā ar uzvaru 2012. gada prezidenta vēlēšanās.
Domubiedru grupa ar pašu VVF Zatleru priekšgalā aicināja tautu neatkarīgi no tās atrašanās vietas, nacionāli etniskās piederības, reibuma stāvokļa un dziedamās rīkles esamības kādā vakarā visiem kopīgi nodziedāt Latvijas himnu. "Nevis slinkojot un pūstot..." kāds kaut kur Ipiķos vai Gērnsī salā iesāka vilkt meldiņu, taču pārējie viņu nikni kušināja: "Ne to, ne to!" Pēc tam visi domās sadevās rokās, iedzēra pa graķītim un uz patriotiskā pacēluma viļņa nodziedāja Spogulīt, spogulīt. Tāpat iedzīvotāji tika aicināti domāt labas domas par savu zemi, tautu un valsti un dāvāt tai trīs darbus – tā kā to varēja izdarīt virtuāli, tauta uzreiz atplauka.
Svētku priekšvakarā nezināmi ļaundari bija apmeklējuši VVF Zatlera mājaslapu internetā, izdzēšot nepabeigtu tetra partiju, atstājot netīru pēdu nospiedumus, no failu apmaiņas vietnes nelegāli nokačātu pornofilmu un draudīgu paziņojumu: "Valdi, tavās neganti dārgajās bulciņās ir par maz kanēļa." Galvenās aizdomas atkal krita uz telekomunikāciju operatoru Gove 2, taču tā taisnojās, ka prezidents neizskatās ne pēc varoņa, ne meteorīta, bet sabraukta ezīša, tāpēc viņa izmantošanai kampaņā nebūtu jēgas. "Un arī nevienu no abām Parex daļām mēs pirkt negrasāmies, Krasnogorku par Govkalni pārdēvēt neplānojam un Latvijas U-20 futbola izlases zaudējumā Farēru salām vainojami neesam," drošības labad paziņoja Gove 2, taču neviens neticēja. Pats VVF Zatlers gan nopriecājās, ka vismaz kāds viņa mājaslapai pievērsis uzmanību, viedi paziņojot, ka uzlauž tikai labas un populāras lapas, un paklusām ķērās pie filmas skatīšanās.
Speciāli sasauktā preses konferencē bijusī VVF ziņoja par savām izredzēm ieņemt ES prezidenta posteni. Pēc viņas teiktā, tās esot lielākas par nulli, aptuveni tādas pašas kā Rīgas Dinamo izredzes izcīnīt Gagarina kausu un pat nedaudz lielākas nekā varbūtība, ka Mazsalaca varētu uzkrist meteorītam. Tomēr VVF nebija apmierināta ar Briselē valdošo kārtību, kas nemaz nebija līdzīga Toronto, Otavā un Vašingtonā redzētajai, proti, prezidentu neizvēlējās nedz knipelēšanas pulciņā, nedz deju kopā Sviestiņš un pat ne zoodārzā, bet kaut kur zem Briseles paklājiem vai kāpostu mucām. "Ja ES prezidentu vēlētu tauta, manas izredzes būtu lieliskas," uzsvēra VVF, piebilstot, ka labākā būtu afgāņu tauta, kas jau bija piesitusi roku Karzaja vēlēšanās. "Ja tantukam būtu riteņi, mums nevajadzētu etalonus," norūca Rīgas satiksmes vadība.
Grūta izvēle bija pirmās ceļinieku mācītājpartijas biedriem, kuriem balsojumā starp Šleseru, Šleseru, Šleseru un Šleseru nācās izvēlēties savu turpmāko vadoni. Pārsteidzošā kārtā uzvarēja Šlesers, kurš pēc ievēlēšanās momentā nāca klajā ar saviem buldozeriskajiem plāniem: ieņemt pastu, telegrāfu un dzelzceļu, pārbūvēt autoostu, likt nervozēt valdībai, apvienot Ekonomikas, Vides un reģionālo ministriju ar Rīgas vicemēra biroju, kuram pievienot arī Iekšlietu, Aizsardzības, Tieslietu un visas pārējās ministrijas, kā arī ķirurģiskā, plastiskā vai vismaz politiskā ceļā pārtaisīt ārlietu Riekstiņu par Pētersoni. "Dažreiz valdības krīt arī vienkārši no runāšanas," brīdināja Šlesers. "Ej nu, ej, tad jau no Ziedoņkantānausmītes un tā tur, kā viņu, Šadurska vārīšanās valdība jau sen būtu ne tikai kritusi, bet kapā apgriezusies otrādi," neticīgi grozīja galvu valdībā un Saeimā, tomēr drošības labad Šleseram itin visā piekrita – ka neiekikbokserē pa iekšām kā savulaik Ķengaragā.
Lai novērstu maluzvejnieku aktivitātes, policija nolēma sūtīt kavalēriju patrulēt Rīgas HES piekrasti un nepieciešamības gadījumā solīja to atbalstīt arī ar artilēriju un aviāciju. Amatpersonas atzina, ka prātīgāk būtu bijis patrulēt pašā ūdenskrātuvē, taču diemžēl valsts iepirkumā nebija laikus izsludināts konkurss par piemērotu samu seglu iegādi. Vēlāk gan tika konstatēts, ka atsevišķi policisti zirgus izmanto tīklu vilkšanai un lašu transportēšanai, un valdība uz to reaģēja ierastajā stilā – uzliekot nodokli par dienesta zirgu izmantošanu personīgām vajadzībām. Pie viena nodoklis tika uzlikts arī govīm, kazām un lamām.
Savukārt Aizsardzības ministrijai sanāca ziepes sakarā ar Mārtiņdienas svinībām Afganistānā dienošajiem latvju karavīriem – izrādās, neviens nebija iedomājies rīkot konkursu un pasūtījums nezin kāpēc ticis Rītiņu Mārtiņam. "Bija jārīko četri konkursi. Viens par to, vai ceps zosi, pīli, gaili vai kādu citu radījumu. Otrs par to, kurš ceps, trešais par to, kurš ēdīs, un ceturtais par to, kuram uzticēt rīkot šādus konkursus," norādīja caurspīdīgie korupcijas apkarotāji, un Latvija uzreiz attiecīgā FIFA reitingā palēcās par sešām vietām uz augšu. "Un ko jūs gribējāt?! Lai mēs šo misiju uzticam Merilinam Mensonam un viņš izceptu no krātiņa izbēgušu nenoplūktu vistu?!" niknojās aizsardzības Lieģis un uz nervu pamata vienā rāvienā notiesāja nez kādā veidā pēc svinībām ietaupīto zoss spārnu.
Ministru prezidents Dombrovskis apsolīja starptautiskajiem aizdevējiem vēl par 55–60 miljoniem latu samazināt valsts budžetu, beidzot panākot to, ko aizdevēji sen jau bija pelnījuši, proti, ka budžets ir apaļa nulle. Lai izdomātu jaunus nodokļus, talkā tika saukti brāļi Grimmi, Hanss Kristiāns Andersens un Šarls Perro, taču pēc tam, kad viens no viņiem ierosināja ar nodokli aplikt citplanētiešus, kuri tērpjas strīpainos ādas uzvalciņos, konsultanti tika patriekti atpakaļ uz pasaku valstību. Koalīcijas padome tikmēr nonāca pie Zālamana cienīga lēmuma – jaunus nodokļus neieviest, bet esošos palielināt līdz 100%. "No katra pēc spējām, mums pēc vajadzības," paziņoja valdība, un tagad vienīgās cerības saistījās ar kādu Austrālijā dzīvojošu latviešu zobārsti, kuras iekrājumi bija lielāki nekā paredzamais Latvijas valsts budžets līdz pat 2066. gadam. Diemžēl viņa paguva nomirt, atstājot savus 1,4 miljonus latu suņiem un kaķiem, turklāt nevis mūsējiem, bet austrāliešu... Tāds, lūk, bēdīgs stāsts.