Latvju zemei tuvojās jau trešā Advente, Lapzemes Santa Klauss, Špicbergenas Polārlācis, Ziemeļpola Ziemeļbriedis, Murmanskas Sniegbaltīte, Jēvles Salmu Āzis un citi pasaku tēli, taču no Ziemassvētku atmosfēras nebija ne vēsts.
Tiesa, agrā pirmdienas rītā vietām uzbira, uzkrita, uzpilēja vai uzšļakstēja kaut kāda pelēki balta draņķība. Rīgas dome aiz pārbīļa uz ielām un tiltiem izkaisīja visus gada pēdējām ceturksnim paredzētos pretslīdes materiālus, sētnieki apzinīgi apstrādāja kājāmgājēju apavus un galvassegas ar smiltīm, sāli un sniega lāpstām, bet meteomurgologi līksmi ziņoja, ka Latvijas aukstumpolā Zosēnos sniega segas biezums sasniedzis veselu centimetru. Nekavējoties tika izveidots Katastrofas Zosēnos likvidācijas centrs, un likvidatori ar milzu kurvjiem steidza uz notikuma vietu – virs centimetru biezās sniega segas spilgti bija redzamas nule kā uzdīgušo gaileņu dzeltenās galviņas. Jau pēc pāris stundām bija skaidrs, ka īsta sniega vietā no debesīm kritis kāds ātri kūstošs pakaļdarinājums, un valodnieki jau sāka laikus spriest, vai to saukt par sniega izstrādājumu, snieģeli, snieguci, pussniegu vai Sņegu. Bija gan ļoti lielas cerības, ka putenis ieradīsies akurāt sestdienas pēcpusdienā, lai neļautu kvalitatīvi noskatīties Mēness aptumsuma tiešraidi.
Par to, ka nepateicība ir pasaules alga, pēc Krievzemē notikušajām parlamenta vēlēšanām pārliecinājās valsts galvenais Medvedutins, kuru šokēja notikušās protesta akcijas. «Mēs taču šoreiz no kandidātu sarakstiem pat neizsvītrojām visus, kuri nekad nav strādājuši VDK, ļāvām televīzijā parēgoties ne tikai Žirikam, bet arī Ābolu Javļinskim, turklāt Jenotīgajai Krievijai pierakstījām tikai 35% balsu, nevis 77% kā pagājušo reizi. Kāda suņa pēc viņi te demonstrē, protestē, iranizē, jandalē un figurē?» neizpratnē bija Medvedutins, kuram bija aizdomas, ka protesta akcijas organizējusi bijusī Baltā nama Hilarija un tām sekos zemnieku sacelšanās Tjumeņā, aitkopju streiks Krasnodarā, NATO aviācijas uzlidojums Vladikaukāzas spirta rūpnīcai un Eiropas Savienības līderu pieklājīgs aizrādījums, ka vēlēšanas nav uzskatāmas par īsti likumīgām, jo uz daļas saskaitīto biļetenu redzami belašu un pankūku atstāti tauku pleķi.
Praktiski visu nedēļu nerimās strīdi par jaunā izglītības sociālaustralopiteka Ķūļa ierosinājumu pagarināt skolēnu mācību gadu līdz Jāņiem, festivālam Jaunais zvilnis vai pat 30. augustam. Ķūlis skaidroja, ka šādā veidā skolotāji netiks pie nepelnīta sociālā atvieglojuma, visu vasaru vāļājot gurķi, vecākiem nenāksies strīdēties, kurai vecmāmiņai atvasi uzkraut uz kakla brīvlaikā, bet skolēniem mācību gadā stundu skaitu varēs samazināt līdz vienai nedēļā vai vismaz dienā un pārējo laiku viņi varēs veltīt draugojieties, apmeklējot tusiņus un skatoties TV kasti. Vēl nebija rimušās vecāku un pedagogu vaimanas, kad pie sirds nācās ķerties sportistiem – Ķūlis tika iecelts arī par Nacionālās sporta padomes vadītāju. Bija bažas, ka viņš ierosinās āra kērlinga sezonu pagarināt līdz Vasarsvētkiem, futbolistiem Jaungada brīvdienās aizvadīt izšķirošās spēles Daugavas stadionā, zemledus makšķernieku čempionātu Bābelīša ezerā organizēt jūlijā, bet hokeja čempionātu eksperimenta nolūkos apvienot ar daiļlēkšanas spartakiādi un šaha turnīru Baltais tornis, turklāt vienu gadu to organizējot Pintiķu ledus hallē, nākamajā gadā – Ķīpsalas peldbaseinā, bet pēc tam – Universitātes Lielajā aulā.
Ar kārtējo varoņdarbu varēja palepoties policija, kas bija aizturējusi slaveno Teikas Džeku Riepu Uzšķērdēju. Šis maniaks policijai bija radījis aizdomas ar to, ka nelieto narkotikas un nedzer, turklāt modri pilsoņi bija ievērojuši, ka viņš regulāri palīdz sirmgalvjiem šķērsot gājēju pāreju. Aizturētais tika aizvests uz iecirkni un draudzīgi nopratināts, kā rezultātā Uzšķērdējs atzinās vairāk nekā 200 riepu pārduršanas epizodēs, 13. janvāra grautiņu sarīkošanā un šņabja bodes izlaupīšanā, Šomases mātes kūdīšanā uz suņa slaktēšanu, uzbrukumā Pērlhārborai, raķešu piegādāšanā ieroču baronam Viktoram Butam un Repšes mākslīgā intelekta izstrādāšanā. Izrādījās, ka viņš ir nepieskaitāms zaļais aktīvists, kas ar savu rīcību bija vēlējies pievērst uzmanību tam, ka riepas ražo no ronēnu ādām, vaļu taukiem, haizivs spurām un mamutu ilkņiem, tāpēc tās maitā gaisu, piesārņo asfaltu un Līgo naktī īsti labi nedeg.
Koka klucis finanšu pelēkais Vilks aizstiepa uz Saeimu smilšu krāsas portfelīti ar nākamā gada budžetu. Rudā Solvita knapi paguva to pakampt, kad deputāti viņai izgrieza rokas, gandrīz sasita seju, salauza frizūru un atņēma portfelīti, zibenīgi padodot to tālāk izskatīšanai, izpreparēšanai, izķidāšanai, apspriešanai, izlemšanai un apstiprināšanai. Jau pāris minūtes pēc portfelīša saņemšanas tas bija izskatīts Budžeta komisijas sēdē un teju akceptēts Saeimā septītajā lasījumā, bet nedēļas laikā budžetam vajadzēja būt pilnībā pieņemtam, izpildītam un pārpildītam. Lemšana notika tādā steigā, ka budžetā netīšām tika iebalsots arī portfelīša rokturis, Vilka lillā krāsas šlipse un rudās Solvitas broša. «Eu, a kas tas vispār tāds bija par papīru? Nu tas, ko mēs tur akceptējām?» neizpratnē bija deputāti, bet nomierinājās, kad Latvijas Banka katram par labi paveikto darbiņu uzdāvināja jauno viena lata monētu ar ābolu serdes un piparkūku mājiņas attēlu.
Ieraudzījuši un, atšķirībā no deputātiem, arī izlasījuši sagatavoto budžeta projektu, pie Saeimas protestiem pulcējās mediķi. «Slimnīca varēs uzlikt plāksnīti – visi aizgājuši uz fronti, būšu pēc piecām minūtēm, pusdienas pārtraukums, inventarizācija, preču pieņemšana, naudas nav, maksājiet un operējiet paši, vai arī sprāgstiet nost,» dzīvi pēc budžeta pieņemšanas ne pārāk rožainos toņos zīmēja mediķu arodbiedrības Keris. Paši mediķi pie parlamenta gan īsti nevarēja vienoties, kuru izvirzīt par galveno protesta saukli – Circeni pelnos!, Vilks pie aitām! vai Paši āži!, līdz beidzot izvēle tomēr krita par labu demokrātiskajam Šaibu, šaibu!
Pa to laiku šaušalīgs skandāls brieda Rātsnamā. Rīgas mērīgais Ušakovs beidzot bija izlēmis, ka abus galvaspilsētas pirmos kaķus sauks par Muri un Kuzju, un nu tiem, atbilstoši mēra vēlmēm, vajadzēja realitātē ieviest divvalodības principus. Diemžēl Kuzja nekādi nespēja iemācīties latvisko ņau!, savukārt Muris kategoriski atteicās ņaudēt krieviski. Abu spītnieku apmācīšanu uzņēmās pats Ušakovs, taču mācību procesu pārtrauca pēkšņi ieradušies Tvaika ielas dziednīcas mediķi, kurus bija izsaukuši Rātsnama darbinieki. Tiem bija licies aizdomīgi, ka mērs, nometies četrrāpus un asti kulstot, mēģina noķert datorpeli ar tekstiem «vai tad, dzīvojot jau nez cik mēnešus Latvijā, tiešām ir grūti iemācīties vārdu no trīs burtiem!» un «cik jums var skaidrot, nepiedalīšos es tajā sūda maratonā, sieva taču tad mani ar pavārnīcu nosistu!».