Iepriekšējā vakarā noskatījusies šovu Baiļu faktors, kā arī seriālus C.S.I. Maiami 7, C.S.I. Lasvegasa 10 un Melu teorija, KNAB blondā vilnīša p.i. Strīķe sajuta sevī nebijušu emocionālo pacēlumu, intelektuālo piebriedumu, kā arī vēlmi iranizēt, jandalēt un figurēt.
No rīta pamodusies un, kā ierasts, nedaudz pacilājusi no Vitjkas Ščerbatiha aizlienēto svaru stieni, drusku padauzījusi brāļu Kļičko savulaik iedāvināto boksa maisu un pieticīgi pabrokastojusi ar žāvētu cūkas cisku un trīs pintēm alus, trauslā būtne nolēma pieteikt karu organizētajai noziedzībai, noziedzīgajai organizācijai, oligarhiem, birokrātiem, plutokrātiem, aristokrātiem, deģenerātiem, brokoļiem, onkuļiem un citiem dārzeņiem.
KNAB sāka ar to, ka sarīkoja vērienīgu kratīšanas akciju, kuras laikā tika izkratīti, izpurināti, iztirināti un iztirpināti visi, kuri vien gadījās pa rokai – Rīgas osta, brīvosta, krodziņš Ostas skati un jauniešu klubs Ostītāji, Šķēles birojs un mašīnas bardačoks, Puzes purvi, meži, pļavas un mežacūku barotavas, Ventspils dome, apkopējas slotu skapis un pie domes novietotā atkritumu urna, kā arī viesnīcas Rīdzene bāriņš, kura apskate aizņēma visilgāko laiku, prasīja lielākos upurus no KNAB darbinieku personālsastāva un radīja lielākos zaudējumus iestādes īpašniekiem. P.i. Strīķe par varītēm gribēja iekļūt arī Šlesera mājās, lai palūkoties, vai ceturtais bērns tik tiešām piedzimis viņam vai tomēr Inesei, taču tam vajadzēja speciālu Saeimas atļauju, kas tā arī netika saņemta. Klīda baumas, ka KNAB akcijas pieskaņotas ImKas 70 gadu jubilejas koncertam Ei, jūs tur! un ikgadējam GoGo Blonde gājienam, uz kuru šoreiz nebija uzaicināta p.i. Strīķe.
Pamatīga aizķeršanās KNAB sanāca ar Ventspils domes putekļaino un zirnekļu tīkliem aizausto seifu, kuru KNAB darbinieki vēlējās par katru cenu dabūt vaļā, lai atrastu tur noslēpto haizivs vēderu. Taču Lembergs bija aizmirsis seifa drošības kodu, ar lauzni to attaisīt arī neizdevās, tāpēc nācās no Rīgas izsaukt pretterorisma brigādi, sapierus, atmīnētājus un spridzinātājus, bet no Centrālcietuma priekšlaikus izlaist slaveno seifu atmūķētāju Vasju. Diemžēl arī viņiem nekas neizdevās. Te pēkšņi kāds no KNABistiem netīšām uzgrūdās seifam, un durvis, drūmi čīkstot, atvērās – izrādījās, ka tas nemaz nav bijis aizslēgts. Seifā tika atrasta pakārusies pele, kā arī zīmīte Tā dzīvot nedrīkst.
Par atrakcijām parūpējās arī zaļzemnieki, izvirzot VVF Zatlera amatam Andrbērziņu. «Kuru no četriem? Ekspremjeru Bērziņu? Bērnu Bērziņu? Aktieri Bērziņu? Bet viņš taču vairs nekož, ko skaidrā tādā amatā darīt?! Ā, banku Bērziņu! Tfu, tā uzreiz būtu teikuši, nejauciet mums galvu!» sapīka krietnā tauta. «Bet kā tad es, kā ar mani? Tātad par velti stundām ilgi frizētavā dirnēju un stilistam tādu piķi izgrūdu?» sapīka arī ne mazāk krietnā Sudraba. Savukārt abi VVF kandidāti skrēja tikties ar labajiem, kreisajiem un vidējiem, zaļajiem, oranžajiem un zilajiem, kā arī pareizajiem un nepareizajiem, lai iepazīstinātu ar tautsaimniecības programmu, nāktu klajā ar demogrāfijas uzlabošanas plāniem, pastāstītu, kā likvidēt noziedzību un maksāšanu aploksnēs, samērītos, kuram mazāka pensija, kā arī informētu par to, ko darīs 16. martā un 9. maijā. «Zatlers vai Andrbērziņš, kāda šķirba...» norūca pateicīgā tauta. «Ir gan šķirba!» uztraukti iebilda Lilita, bažīgi pārlūkojot savas kurpju kastes un drēbju skapi.
Nesagaidījuši solīto pasaules galu, pastaro tiesu, debesbraukšanas dienu un jaunā Noasa šķirsta prezentāciju, pasaules iedzīvotāji nedaudz saskuma, un tos bija grūti nomierināt ar solījumiem, ka gals un tiesa gaidāmi oktobrī, 2012. gada beigās vai vismaz tajā dienā, kad Ziemeļkoreja pievienosies NATO un Itālijas tiesa atzīs Berluskoni par vainīgu kaut spageti piededzināšanā. Tomēr bija pāris zīmes, ka armagedons tuvojas pilnā sparā – Botnijas līcī izkusa pēdējais Baltijas jūras ledus, Rīgas centrā parādījās plakāti Slava Staļinam! Slava Bikovam!, LU rektora vēlēšanās atkal uzvarēja fiziķu mafija, bet virs Latvijas tika novērotas skaidras debesis un neskaidrs bolīds. Pēdējo gan daudzi neņēma par pilnu, jo uzskatīja par kārtējo Goves2 reklāmakciju vai kādu citu pīāristu mērkaķošanos.
Atkal pie nedarbiem ķērās Islandes vulkāni – šoreiz Eijafjadlajegipovidla 1725 metrus augstais brālēns Grimsvotndotirsons, kas izvirda veselu čupu pelnu mākoņu, kuri klaiņāja pa Eiropas gaisa telpu, draudēja aizķepēt lidmašīnu dzinējus, izraisīt vulkāniskus negaisus un beigu galā pieprasīja politisko un ekonomisko patvērumu Ziemeļāfrikā. Lai gan šoreiz problēmas nebija tik apjomīgas, dažiem atkal radās iemesls vēl pāris nedēļas neiet uz darbu, attaisnojoties ar iesprūšanu sazin kādas Eiropas valsts sazin kādā lidostā, bet pašmāju lidostas preses BunkaBurjonka spēja apmierināt radošo potenciālu, sadrukājot un izsūtot kaudzēm paziņojumu, kurus sakopējot zinātnieki varēja aizstāvēt disertāciju par tēmu Visu Grimsvotndotirsona vulkāna daļiņu ceļš un ietekme uz lidostas «Rīga» darbību. Eiropas Savienība izteica Islandei oficiālu pateicību, ka šoreiz tā izviršanai izvēlējusies vulkānu ar daudzmaz izrunājamu nosaukumu.
Latvijas Hokeja federācijas pāļu pavēlniekam Lipmanam bija slinkums domāt, kuru pēc neveiksmīgā hokeja izlases starta pasaules čempionātā atlaist, tāpēc viņš paspēra vaļā visus, sākot no treneriem un mēnesi darbā sabijušā Ozo līdz pat ārstiem, masieriem, slidu asinātājiem, nūjām, ripām un pat lielajam tablo. «Citādi būtu jādrukā baigā papīru kaudze,» to pamatoja Lipmans. Tiesa, izrādījās, ka ātrumā viņš paspēris vaļā arī pats sevi, tāpēc pāļu pavēlnieks steidzīgi paziņoja, ka no 1. novembra, pēc bezdarbnieku kursu iziešanas, varbūt visus pieņems atkal atpakaļ. Pa starpu tam izlasei gan tika meklēts jauns galvenais treneris: tāds, kurš būtu sevi pietiekami labi pierādījis pasaules hokejā, kurš varētu nodrošināt labus rezultātus, kurš neprasītu lielu algu vai vēl labāk neprasītu to vispār un, kas pats galvenais – nerunātu pretī Kirovam. Pagaidām kā labākās kandidatūras tika uzskatīts Donalds Daks, Mikipele un Ezītis Miglā.
Pēc Rīgas HES apturēšanas, Daugavas straumes ātruma samazināšanas, Grobiņas vēja parka sabremzēšanas un paisuma un bēguma apmainīšanas vietām Daugavas grīvā beidzot varēja ienākt 290 metrus garais un 35 metrus platais kruīza kuģis Pacific Cosa Nostra – rīdzinieki lauzās aplūkot tā
14 klājus, 1504 kajītes un 521 balkonu, tomēr apsardze pagaidām tiem ieteica pastāvēt pie ratiem. Uz laiku kuģim tik atrasts arī kāds praktisks izmantojums, proti, tas tika novietots nevis paralēli, bet perpendikulāri Daugavas krastam, un sastrēgumos vai Rīgas Nordea maratona gadījumos to varēja izmantot kā Vanšu tiltam paralēlu šķērsojuma vietu. Nu beidzot visi bija apmierināti, bet ostas Ameriks ziņoja, ka šādiem kuģiem ir nākotne – nepieciešams iepirkt vēl vismaz piecus, un satiksmes problēmas būtu atrisinātas. «Dārgāk par zelta Dienvidu tiltu vienalga nebūs,» piebilda Ameriks.