Nebija pagājusi vēl ne nedēļa pēc šīs ziemas pēdējo aukstuma rekordu uzstādīšanas, kad Golfa straume apgriezās uz otriem sāniem, ozona slānis pieņēmās svarā, ciklons samainījās vietām ar anticiklonu un sajūsminātie meteomurgologi varēja sākt vēstīt par gada siltākajām dienām, augstākajām temperatūrām, piesvīdušākajām padusēm un plikākajām meitenēm.
Par godu uzsāktajai pusvasarai, Liepājas pludmalē tika svinīgi atklāta zādzību sezona, vairākās kalnu slēpošanas trasēs izslēgti pacēlāji, Romā atcelta ieplānotā zemestrīce, un tā pārcelta uz Spāniju, bet dārzu un parku Kazkalniņš ūdensvadam pieslēdza strūklakas un citas hidrobūves. "Tikai tā, lai vismaz šeit iztiktu bez aizsprostiem un citiem aizdambējumiem," bargi nobrīdināja bebrus un pārējos huligānus Kazkalniņš.
Pa Rīgu visas nedēļas garumā braukāja autobusi, trolejbusi, tramvaji, līnijdroškas, ķerras un citādi maršruta taksometri ar Latvijas un ES karodziņiem, bet neviens īsti nezināja, kam par godu. Beidzot noskaidrojās, ka Latvija mocījusi ES jau septiņus gadus un par godu šai ne pārāk apaļajai jubilejai var izēsties Vērmanes parkā rīkotajos dārza svētkos. Informatīvajās teltīs bija iespējams ne tikai grauzt līdzpaņemtās bulciņas, bet arī zīmēt, dejot, dziedāt, deklamēt, diskutēt un diriģēt, un pie sevis klusībā un slepenībā padomāt par to, kā būtu justies kā norvēģim vai šveicietim, kuri nekādā sasodītā ES tā arī nebija līduši. "Nav nemaz tik slikti: lai viņi štopē savas pūdētās siļķes un caurumainos sierus, lai slavina troļļus un pulksteņus, mūsu karogs ir meiteņu brunči un līkais gurķis, tas ir karogs, kas mūžīgi plīv!" lepni noteica latvju bāleliņi.
Daudz lielākas svinības divu dienu garumā gan risinājās pie uzvarekļa Pārdaugavā, kur atbrīvotāji un citi atfašismotāji dzīroja vodkas, belašu, voblu, tancu, pesņu, pļasku un bijušā Jaunmēnesmielava pavadībā. Pats pēdējais bajāns vēl nebija kožu saēsts vai sarūsējis, tāpēc svētki izdevās godam. Rīgas mērīgais Ušakovs savā uzrunā gan svārstījās starp to, vai Latvija jāapsveic ar iestāšanos vienotā Krievijā vai vienotā Eiropā, bet to neviens vispārējā un totālajā pālī tāpat nepamanīja. No rīta sētnieki tīrīja piegānīto uzvarekļa apkārtni un priecājās par to, ka atšķirībā no citiem svētkiem nenākas smērēt rokas gar izlietotiem prezervatīviem – atbrīvotāji un atfašismotāji bija atstiepuši līdzi tikai pāris gumijas sievietes, taču ar to arī viņu spēki bija beigušies.
Strīdi par to, vai pareizāk ir svinēt 8. maiju, 9. maiju vai nesvinēt neko, risinājās ne tikai latvju zemē. Bijušā Kalifornijas Švarcetermigubernatora ģimenē kaislības sita tik augstu vilni, ka tika sadauzīta pirms kāzām iegādātā servīze, krietnā Arnolda hārlejs un viņa kundzes demokrātu partijas nozīmīte. Uz savrupmāju steigšus tika nosūtīta Losandželosas policijas specvienība, C.I.S., kā arī Brūss Villiss, Dolfs Lundgrēns, Čaks Noriss un Džekijs Čans. Pa visiem viņiem izdevās māju nojaukt līdz pamatiem, izraisīt Etnas vulkāna izvirdumu Sicīlijā un pamatīgas galvassāpes Lībijas Mua Mārim, kurš nekādi nespēja saprast, kas viņam tur kaimiņos trokšņo. Galu galā kompānija sacerēja paziņojumu presei, ka Švarcetermigubernators un sieva šķīrušies kā labi draugi, un aizgāja gulēt.
Pa to laiku astrologi, vērtējot Austrumu kalendāra mijiedarbību ar VVF Zatleru, bija izpētījuši, ka viņš politikā tikai bendē savu veselību, riskē iedzīvoties jostas rozē, leģionāru slimībā, ārpusdzemdes grūtniecībā un ūdenī ceļgalā, bez tam viņa talanta uzplaiksnījumi jau ir aiz muguras, nekādas ģeniālās izpausmes vairs nav gaidāmas un prezidenta amatā labāks būtu astoņkājis Pauls, ja vien tas jau nebūtu atstiepis visas astoņas savas kājas. Saņēmuši drosmi, astrologi gāja vēl tālāk: paziņoja, ka latvju valstij nepieciešama stalta jātniece, kas spētu iet aiz arkla un izjāt visus vēl neizjātos; ka Zatlers patiesībā ir maskējusies Koka Kaza; kontroles Sudraba – Pūķis, rudā Solvita – Ūdenstrusis, bet bēdīgais premjerlācītis Dombrovskis – heavy metal Cūka un hard rock Alleluja. Šajā pētījumā tika pieminēts arī Šlesers un citi politiķi. "Par gaili atbildēsi," drūmi norūca Šlesers, meklējot skapī savu kikboksera sporta tērpu un vecās kedas.
Rudā Solvita gan to visu nedzirdēja, jo bija devusies pie Zviedrijas karaļa Kārļugustava, ciemakukulī vedot Lielvārdes jostu. Karalis ar godbijību nopētīja dāvanu, pagrozīja to rokās un apjautājās: "Un ko lai ar to iesāku? Pakārties, vai? Labāk jau nu būtu atstājuši paši sev!" Toties, uzzinot, ka ekonomiskais Kampars no vienas tantes dzirdējis, ka zem latvju zemes esot pilns ar slānekļa gāzi, cieto naftu un šķidrinātiem dimantiem, karalim kā jau īstenam zviedram iemirdzējās acis. "Lai iet! Sākumā josta, pēc tam viss pārējais," viņš noteica, un darījums bija noslēgts.
Uzvirmojot diskusijām par labāko prezidenta amata kandidātu, zoodārzā sakritības pēc tika nolemts sveikt šā gada ražīgākās dzīvnieku ģimenes. Tā kā truši visiem bija apnikuši, īpaši tika izcelti karošknābji, pūkpīles, huzārpērtiķi, Ungārijas stepes govis un Indijas pāvi, kuri bija vairojušies tik neganti, ka balvā tiem tika nolemts izsniegt paciņu prezervatīvu un valdības noteikto bērna pabalstu. Trīsreiz bijušā Šķēles parlamentārā Vairošanās un Kniebšanās apakškomisija savas sēdes turpmāk grasījās rīkot šo dzīvnieciņu aplokos un būros, jo citādi tās priekšlikumiem demogrāfiskās situācijas uzlabošanai nebija nekādas jēgas.
Pateicoties pēdējām divām spēlēm ar Baltkrieviju un Austriju, latvju izlase no pasaules hokeja čempionāta varēja atgriezties pa lidostas Rīga parādes durvīm, nevis zagties kaut kur no Spilves, Liepājas, Šauļu vai Suvalku aerodromiem nakts aizsegā pāros pa divi un pārģērbušies par badmintona, galda tenisa vai biljarda izlašu sportistiem. Pats galvenais Znaroks gan bija uzmetis lūpu par to, ka neviens viņu no trapa nenones uz rokām, nebučo uz abiem vaigiem, nesauc par onkuli un nedod prēmiju, tāpēc piedraudēja, ka nākotnē latvju izlasei nenāks pat tuvumā. "Ei nu, jocīgais, kurš tad tevi vēl pēc šitādas izgāšanās izlasē turēs?!" brīnījās pāļu pavēlnieks Lipmans un prezidentāli hokejiskais Ulmans. Pāri latvju hokejam atkal pārlaidās hokeja nūjai līdzīgā Jūļa ēna, kas apjautājās: "Naturalizētu Mikušu nevajag?"
Nedēļas otrajā pusē latvju zemē par hokeju sāka runāt mazāk, jo tā vietu bija aizņēmusi Eirovīzija. Par laimi, koncerta reklāmas pauzēs iztika bez SuperBingo Lienes viktorīnas par to, vai notis ir izgudrotas Senajā Ēģiptē vai Ķīnā, un bez āķīgiem jautājumiem, vai šāgada Eirovīzija, kas notiek Diseldorfā, patiešām notiek Diseldorfā. Ņemot vērā notikumus hokejā, tālredzīgā latvju tauta jau bija sagatavojusies gadījumam, ja mūsējie netiek finālā. Vieni plānoja vismaz reizi mūžā pabūt kādā muzejā, tas nekas, ka nakts laikā un pilnīgā tumsā, bet citi bija aicināti uz Turaidas Rozes 410. dzimšanas dienu. Tās rīkotāji solīja ne tikai torti ar 410 svecītēm, bet arī Aerodiuma vēja tuneli un saksofonistu Gāgu, kurš bija plānojis pārģērbties par Lēdiju Gāgu.