Kamēr pasaule aizturētu elpu sekoja līdzi viena no Kotdivuāras prezidentu gāšanai un brīnumainajai reanimācijai; zīlēja, vai vecišķais Berluskonis atkal izspruks no apsūdzībām; lēsa, cik pamatīgi savu budžetu nāksies konsolidēt Portugālei; latvju zemē notika vietēja mēroga sensācija – deputāts Kravcovs no Saeimas tribīnes uzstājās puslīdz latviski.
Pēc šīs spīdošās benefices Kravcovam tika rezervēta loma latvju seriālā, aizsista vieta gramatikas mācību grāmatas redkolēģijā, piedāvāts uzstāties Dzejas dienās, šovā Dejo ar zvaigzni un pat Pozitīvo festivālā, bet ēģiptiešu miljardieris Al Fajeds nolēma pie Fulham stadiona blakus Maiklam Džeksonam uzstādīt arī Kravcova krūšutēlu.
Praktiski visu nedēļu latvju bāleliņi nekādi nespēja tikt skaidrībā, vai gripa atkāpjas un ledus uzbrūk vai otrādi. Vienojušies, ka ledus tomēr ir aktuālāks, visi sāka uzmanīgi sekot novitātēm šai frontē, ar karodziņiem speciālās kartēs atzīmējot ledus kluču uzvaras gājienu. Karstākās ziņas liecināja, ka pirmdien ledus sastrēgums no Zeļķiem virzās uz Pļaviņu pusi, otrdien tas jau bija sasniedzis Pļaviņas, naktī uz trešdienu nez kādēļ devies uz Carnikavas pusi, bet pēcpusdienā, bruņojies ar transparentiem Nost ar valdību! un Kurš te vēlējās dzīvot zaļi?!, izgājis Līvānu ielās. Pēc tam sekoja dezinformācijas bums: viens bija manījis aisbergu ar uz tā uzspraustu Titāniku kaut kur pie Višķiem, otrs it kā iezvēlies āliņģī Arēnā Rīga, vēl kāds satraukti zvanīja par Ledus alus aptrūkšanos Limbažu gastronomā, bet cits vēstīja par Pušmucovas krastos izskalotu ledusskapi. Glābēji un citi dzēsēji bija izmisumā un pielīdzināja ziņas par ledus iešanu valsts noslēpumam, bet jebkuru joku par ledus tēmu – viltus zvanam par gaidāmu sprādzienu Salaspils atomreaktorā.
Situāciju vēl draudīgāku darīja tas, ka neviens nebija pārliecināts, cik bļitkotāju kopā ar ledus gabaliem tiks izskalots krastā, cik – aizskalots uz Zviedriju, Dāniju, Īriju vai Špicbergenu, bet cik – vienkārši noskalots lejā. Ik dienu VUGD vīri ar kāķiem, spiningiem, vinčām un ceļamkrāniem no upēm vietās, kurās pirms mēneša vēl bija ledus, cēla nost zemledus makšķerniekus, bet tie pēc brītiņa tikpat ietiepīgi bija atpakaļ. Ginesa rekordu grāmatā sadaļā Lielākie stulbeņi iekļuva uz Ogres upes nīkstošie 40 bļitkotāji, kuriem ne pa kam nevarēja ieskaidrot, ka tur nav ne ledus, ne zivju, – vīri turpināja sēdēt un glābējus sūtīja badīt bekas. Krietnajai iekšlietu Lindai tas piegriezās, un viņa ierosināja veikt izmaiņas normatīvajos aktos, paredzot sodu par nepakļaušanos glābēju prasībām atstāt šaubīgo ledu un vilkties mājās, lai tur godam atrautos no sievas ar pavārnīcu par to, ka sēdējis sazin kur, saķēris sazin ko un nav jēdzis vilkties šņabi tempt mājās.
Ledus kaislības notika ne tikai uz upēm, ezeriem, dīķiem un pusaizsalušām vircas bedrēm, bet arī Skanstes ielā, kur pats galvenais gāzes Savickis paziņoja, ka uz letes izliek Dārziņu, bet zem letes gatavs paklusām iztirgot vēl veselu baru ar spēlētājiem, kuri nepiekritīs algas konsolidēšanai un nedos svinīgu zvērestu nākamgad tikt pie Gagarina putras bļodas. "Uzvārīsimies, būs Dinamo budžetam jāpiemet par kādu propānbutāna balonu mazāk!" līksmi rokas berzēja Savickis. Pa to laiku ģenerālais Sējējs drūmu vaigu apzināja visas iespējamās galvenā trenera kandidatūras, lai ātrāk tiktu skaidrībā, vai nākamajai sezonai nāksies masveidā iepirkt slovāku, čehu, zviedru vai itāliešu hokejistus, vai varbūt pietiks ar vienu pašu Armandbērziņu.
Saeimas deputāti beidzot apliecināja, ka patiešām ir gatavi strādāt – trīsreiz bijušā Šķēles izveidotajai Demogrāfijas apakškomisijai pieteicās rekordliels skaits deputātu, jo bija padzirdējuši, ka komisijā darbosies arī rudā Solvita, štramā Linda, gudrā Dana un varbūt pat ienāks paciemoties smukā Inese. Pirmā sēde gan nesa vilšanos, jo aktīvas rīcības dzimstības uzlabošanai un praktisko nodarbību vietā pagaidām notika tikai tīri teorētiska darbība, kuras laikā deputāti apņēmās noteikt kvantitatīvus mērķus dzimstības uzlabošanai, kā arī sprieda par to, vai demogrāfu shematiski attēlotajā sabiedrības sastāvā ozolu nevajadzētu aizstāt ar egli vai kadiķi. "Mums ir jāvienojas par kvantitatīvi izmērāmiem uzdevumiem valdībai, parlamentam, tautai – visiem, uz ko mēs būtu gatavi un cik reižu būtu gatavi," nelielas cerības viesa Šķēles teiktais. "Kas tur ko mērīt?! Vienkārši jāuzdod tautai vairāk drāzties, tā – trah, trah, trah! Pretējā gadījumā jāpiedraud ar kārtējiem nodokļiem!" neizpratni pauda deputāti.
Kulturālā Ēlerte pauda viedokli, ka vēsturiskajā centrā nedrīkst atrasties karuseļi, greizie spoguļi, bārdainās sievietes un cita veida balagāni, kā arī satraucās, ko par to teiks Rainis, Barklajs de Tolli un netālu esošā pagaidām vēl ASV vēstniecība. Rīgas mērīgais Ušakovs, Maskavā pabijis kursos pie Genas Hazanova, atbildēja, ka, sekojot šai loģikai, pa Rīgas vēsturisko centru nedrīkstētu skriet maratonu bjustgalteros, rīkot blondīņu gājienu apakšbiksēs un ekshibicionēt lietussargus Doma laukumā, bet pirmais balagāns, ko no vēsturiskā centra vajadzētu pārcelt uz Kleistu pļavām vai aizaugušo Grāpju pussalu, būtu Ministru kabinets ar visu Ēlerti priekšgalā. Diemžēl ilgi sajusties kā uzvarētājs šajā diskusijā viņš nevarēja: Ēlerte piesūtīja fotouzņēmumus no Kijevā notikušās puspliko dāmu organizācijas Femen akcijas Ukraina nav bordelis! un piedraudēja personīgi līdzīgā skatā sarīkot akciju Esplanāde nav balagāns! Iedomājoties šādu skatu, Ušakovs šausmās nevarēja gulēt trīs dienas un trīs naktis, beigu galā solot kaut ko tomēr darīt lietas un rīdzinieku labā.
Galu galā Ušakobs atmeta Ēlertei un viņas balagānam ar roku, ķeroties pie pavasaros ierastākas problēmas – bebru iebrukuma – risināšanas. Šoreiz bebriem tika stingri piekodināts likt mierā vismaz kokus pie Nacionālās operas un Brīvības pieminekļa, kā arī piedāvāti 5000 lati par dzīvesvietas deklarēšanu kaut kur Varžupītē vai Purmsātu ezerā. "5000 uz purna vai kā?" apjautājās bebri un pamatīgi sašuta, uzzinājuši, ka, pirmkārt, "vai kā", bet, otrkārt, pat pārceļoties uz Varžupīti, viņi netiktu atbrīvoti no VIDa piešķirtā Rīgas rezidentu statusa un attiecīgiem nodokļiem. "Uz šādiem noteikumiem vari mēģināt vienoties ar zoodārza lemuru dvīņiem, Kolkā manīto cekulaino karakaru vai nemedījamajiem medņiem," oficiālu atbildi Ušakovam iesniedza bebri un aizgāja grauzt.
Tiesa, visas ziņas par ledus sastrēgumiem un bļitkotājiem, gāzes Savicki un Latvijas hokeja izlases pārbaudes spēlēm, Šķēles pūliņiem dzimstības veicināšanā un Ušakova centieniem Ēlertes tikumības sargāšanā aizēnoja ziņa, kas parādījās visos nacionālajos laikrakstos, bulvārpresē, interneta portālos, radiostacijās un pat TV raidījumā Degpunktā, proti – sensacionālā vēsts, ka Mārtiņa Freimaņa Pepei piedzimuši kucēni. Latvju tauta metās apspriest, cik piedzimuši, kādā krāsā, ar cik kājām, kāpēc kucēni un, kas pats galvenais, – kurš ir tēvs. Lai gan šajā jautājumā precīzas skaidrības nebija, Lauris Reiniks tviterī momentā aizdomas novēla uz kādu Pepes mājā mītošu suni.