Visu nedēļu darba pilnas rokas bija meteomurgologiem, sinoptintiķiem, vindguruistiem un citiem laika apstākļu pintiķiem, kuri izpildīja trīs piecgadu plānu, nemitīgi solot karstumu, vētru, sausumu, ziemu, lietu, orkānu, taifūnu, piekūnu un šampūnu. Tā kā televīzijas suflierī visas prognozes nelīda iekšā, streiku pieteica pat blondā Rozīte, kura, lai atkratītos no darba, apprecējās. Dīvainas sagadīšanās pēc tas izrādījās Krištopans, un kāzas tika dzertas līdz pat brīdim, kad pirmie svētceļnieki jau sāka atgriezties mājās no Aglonas.
Kamēr Ventspilī stutēja 1665,93 metrus garu Ginesa rekordu, bet Liepājas bīčpārtijā meklēja vētras līdz pat Ipiķiem, Mazpisāniem un Zabļedovkai aiznesto lielās skatuves mazo baneri, Rīgas pašvaldības policija veica varonīgu akciju, kuras laikā likvidēja 236 dienas pastāvējušo telšu pilsētiņu. Bruņojušies ar mīnmetējiem, tipa zeme–zeme–pavisam zeme raķetēm, tankiem, bruņutransportieri, kreiseri Aurora, uz kura 1917. gadā stāvēja pats Volodja Uļjanovs, kā arī pacēlāju, uz kura pērn stāvēja pats Gaiķēns, municipāļi attīrīja laukumu iepretim valdības ēkai no potenciāli noziedzīgiem elementiem. Lai gan elementus pārstāvēja viens vienīgs bezdarbnieks, viņš arī invalīds, policija vēl ilgi dižojās ar šajā akcijā atsavināto telšu pilsētiņas bruņojumu – prīmusu un pāris salocītām, mušu, cikāžu un spīļastu apķēzītām avīzēm. Diemžēl jau nākamajā dienā telts parādījās no jauna, un policija, atzinusi bezspēcību, solīja gaidīt vēl 236 dienas un naktis, lai pieņemtu lēmumu, ko ar to iesākt.
Lai atsistu vēlmi ziņot par viltus meteorītiem, 2012. gadā gaidāmo pasaules galu, pusaudžiem, kuri aplējuši desmitgadniekus ar benzīnu un aizdedzinājuši, kā arī noplūdinātu informāciju par tālibu šūniņu Doma baznīcā, tika skatīti grozījumi administratīvo pārkāpumu kodeksā. Turpmāk par viltus izsaukumu vai tādu notikumu inscenēšanu, uz kuriem būtu jāuzķeras speciālajiem dienestiem, draudēja 5000 latu un 66 santīmu naudassods. Pirmie to bija spiesti maksāt zviedru zinātnieki, kuri Baltijas jūrā skaitīja cūkdelfīnus un ar skaļiem prieka saucieniem sveica pirmās siļķes iepīšanos tīklā.
Partijas, politiskās apvienības, domubiedru grupas un geju interešu aizstāvības klubiņi naski stiepa savus sarakstus uz CVK, cerot vismaz uz četriem gadiem tikt Jēkabielas nama mīkstajos krēslos. Kas palika pāri un netika citos sarakstos, tos pie sevis pieņēma kustība Par prezidentālu Latviju, kurā nu sapulcējās raibu raibā kompānija: dižģimenis Marģers Martinsons ar sievu un veselu čupu bērniem, dermatovenerologs Rubins, grieķis Kostanda, kareivīgais Grīgs, kāds no Bojāriem un citi. Pieņemts būtu arī Pasaules Valdnieks, tikai CVK, rūpīgi pārbaudot datus, izrādījās, ka viņš jau kādu laiciņu ir zem zemes. Taču lielāko pārsteigumu sagādāja kādreiz tik vicemērīgais Kreituss, kurš tik klusām ielavījās apvienības Par labu Latviju sarakstā, ka to nepamanīja ne TP, ne LPP, ne LC biedri. "Nu nekas, varbūt mums parādīs, kur vēl Rīgā var uzstutēt kādu zelta tiltu un labi uzvārīties," ar notikušo samierinājās parlablatvieši.
VVF Zatlers tikmēr paziņoja, ka nelaidīs garām lielisko izdevību līdz vēlēšanām paklusēt un nekomentēs nedz partijas, nedz to programmas, nedz premjera amata kandidātus un pat ne Katalonijā noteikto aizliegumu vēršu cīņām vai paša pirmā VVF Ulmaņa attiecības ar kādu būtni, kas redzama 50. gadu fotoateljē tapušā bildē. Lai klusēšana būtu ticamāka, VVF Zatlers devās uz Itāliju, kur netīšām pārkāpa solījumu, pie Kolizeja izsaukdamies: "Un kāds āžu bars tad te ir plosījies!?"
Pa to laiku Valmieras pašvaldībā apsvēra iespēju sodīt vīriešus par atrašanos sabiedriskā vietā ar atkailinātu ķermeņa augšdaļu. Šādu priekšlikumu bija izteikušas sievietes, kurām bija apnicis autobusā vai veikalā redzēt tetovētus torsus un salīdzināt tos ar mājās atpūtas krēslā pie TV kastes redzamajiem nemazgātajiem rumpjiem. Taču vīrieši nāca klajā ar atbildes gājienu – lika priekšā sodīt sievietes, kuras mājās rēgojas ar visiem saviem celulītiem, un pēc tam tos nākas salīdzināt ar autobusos un veikalos redzamajiem dekoltē un minisvārkiem. Tāpat vīrieši protestēja pret sabiedriskās vietās atkailinātām sieviešu nabām, pēcpušu augšējām daļām un neskūtām nāsīm, turklāt piedraudēja turpmāk atkailināt ķermeņa apakšdaļu. Valmierā brieda nesaudzīgs karš, kurā uzvarētājus bija grūti prognozēt, bet parandžu, talāru un celtniecības kombinezonu tirgotāji jau berzēja rokas, priecājoties par gaidāmo peļņu.
Kamēr Rīgā vēl tikai gaidīja Dinamo Jūļa izjājienu slidās apautā baltā zirgā, lielākie un centrālākie notikumi virmoja Jūrmalas festivāla Jaunais zvilnis sakarā. Organizatori ziņoja, ka uz to ieradīsies Sarkangalvīte un septiņi miljardieri no Krievijas, astoņi kustoņi, 38 papagaiļi, kā arī talantīgais kazlēns, kurš vienīgais no šī bara prata skaitīt līdz desmit. Zvaigznēm gāja dažādi. Fiļu Kirkorovu neviens nesagaidīja lidostā, jo bez Allas viņš nevienam nafig nebija vajadzīgs, tāpat neviens nesagaidītu arī plastiskās ķirurģijas brīnumu Ļeontjevu, ja viņu pēdējā brīdī neatpazītu pēc saulesbrillēm. Krutais Krutojs galvaspilsētā radīja lielākus sastrēgumus nekā 1. septembrī, jo, lai viņu aiztransportētu no lidostas, nācās izsaukt pa vienai mašīnai katram čemodānam, plus vēl pa auto sievai, sievasmātei, meitai, menedžmentam, miesassargam un mīļotajam kanārijputniņam. Vislielākā piekrišana gan bija frizierim Zverevam – noskaidrojās, ka, parādot viņa bildi alkoholiķiem un piedraudot, ka dzeršanas gadījumā nāksies ar viņu tikties, vēlme pēc kāda graķīša bija noņemta kā ar roku.
Vēl lielāku jezgu sagādāja Čukotkas Čelsijas Abramovičs, kurš kā kapteiņa Bernarda Fokes spoks ik vakaru ar citādāku superjahtu Lidojošais holandietis draudēja ieklīst Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Kad aizsardzības Lieģis, krasta apsardze un robežsardze jau bija galīgi nomocīti, gaidot, līdz Abramoviča kompānija beidzot izsvempsies krastā, lai paņemtu vēl pa vienam, bet fotogrāfi bija aizkrāmējuši savas smalkās aparatūras atmiņu kartes ar visdažādāko kuģu, jahtu un laivu attēliem, Abramovičs tik tiešām beidzot ieradās Jūrmalā – atbrauca ar parastu mikriņu no Pļavniekiem.
Taču pašu lielāko skādi Jaunajam zvilnim nodarīja lietus, kura dēļ uz Maskavu ētera signālu nebija iespējams nosūtīt ne pa satelītu, ne skaipu, ne epastu, ne ar baložpastu, zirga pajūgiem vai gliemežu mājiņās. Līdz ar to zvaigznēm nācās fonogrammas pavadībā mutes plātīt atkārtoti, par ko tās bija ļoti sašutušas, bet tik un tā signāls televīzijām pienāca ar pusstundas nobīdi. TV skatītāji bija šausmās, jo domāja, ka Jūrmalā paralēli notiek divi Jaunie zviļņi, lai gan jau ar vienu bija par daudz. Kad Raimondpauls nolasīja speciālu paziņojumu, ar kuru pavēstīja, ka viss ir kārtībā, Radēviča tikusi pie zelta medaļas, bet Olijars distancē nav devies ne ar dakšiņu, ne tējkaroti pakaļā, tad gan tauta beidzot nomierinājās un izslēdza televizorus. Pavisam.