Latvju zemei pašā vasaras vidū pēkšņi uzklupa vasara ar +35 grādu lielu svelmi, draudiem ierīkot šeit Sahāru, Kizilkumu, Karakvorumu, Učkuduku, sālsezeru Baltijas jūras vietā, oāzi Šlesera Pūksivēna priežu celmu rajonā un kamieļu ganības tūristu, vietējo un bebru vēl nenobradātajos Kazkalniņa parkos un dārzos.
Atkal nekrietni tika piesmieti latvju tirgotāji, kuri joprojām mēģināja izpārdot ziemā iepirktos gumijas zābakus un pavasarī masveidā iegādātos bļitkošanas piederumus. "Nu, kurš gan varēja paredzēt, ka tiem utainajiem meteomurgologiem kādreiz izrādīsies taisnība un šajā polārajā rudenī tiešām reiz iestāsies vasara?! Kur lai tagad mēs raujam visus tos pretiedeguma krēmus, sadeguma ievārījumus, apdeguma margarīnus un sauļošanās sviestus?! Pērciet gumijas zābakus, mauciet galvā – vismaz plikpauriem tas palīdzot!" pie pircēju sirdsapziņas apelēja tirgotāji.
Taču pircēji nebija vakarējie – ietiepīgi mēģināja apdegt vismaz par 80%, līda saulē, svelmē un karstumā, gulšņāja dēlēm pārbagātajos zālienos, lēca no tiltiem ūdenī vai vismaz kurmju rakumos, lai slīktu nost vai lauztu kaklus, gumijas laivā mēģināja iebraukt tieši Ķeguma HESa turbīnās un pamanījās pat tikt pie saulesdūriena ledusskapjos un saldējuma Rūjiena refrižeratorā. Tie, kam ar to nebija gana, bāza galvu cepešplītīs, grilos, solārijos un mikroviļņu krāsnīs, lai pēc tam paustu savu kvēlo sašutumu, kāpēc ir tik karsti. Kā jau ierasts, tika atrasti arī vainīgie: tie bija Rukrukkalvītis, treknie gadi un Starptautiskais valūtas fonds. "Ja ne viņi, nekādu klimata izmaiņu nebūtu," teica pateicīgā un sasodīti taisnīgā latvju tauta, lietussargus nomainot pret saulessargiem, no Minhenes atsaucot atpakaļ zilzilo Delnas Putni un piedraudot vēlēšanās balsot par apvienību Jenotība, ja vien tās kandidātu sarakstā būs palicis kāds, kurš vēl nebūs pēdējo divu nedēļu laikā pabijis Mūkusalas Patiesības ministrijas galvenā redaktora krēslā. Tiesa, tādu gan nebija daudz.
Ar dievu uz pusēm tika nobeigti skolēnu dziesmu un deju svētki, pēc kuriem lielākās runas bija par seksuālā Daņiļeviča pavedinošo T kreklu, Jenotības krekliņos ietērpto orķestri un pāris kordziedātājām, kuras bija valkājušas krūšturus ar uzrakstu Slava KPSS un biksītes ar Če Gevaras un Neo attēliem. Noskaidrojās, ka ēdināšanas uzņēmumi, rūpējoties par bērnu veselību, neveselīgo gaļu paklusām ēdienkartē aizstājuši ar rāceņiem un rutkiem, bet paredzēto melno ikru vietā piedāvājuši kabaču ikrus, jo tajos esot mazāk kaloriju. "Nākamreiz dosim nātru zupu, sojas cīsiņus un piparmētru sakņu kotletes, tās ir vēl veselīgākas," apvainojās ēdinātāji.
Visu nedēļu no Mežaparka Lielās estrādes un Daugavas stadiona vāca kritušos bērnus, jauniešus, skolēnus un citādi domājošos, kuri laikā nebija no tiem paguvuši aizvākties, tāpēc, ka dziedot un dancojot guvuši lūzumus, mežģījumus, sastiepumus, ģīboņus, triperi, ķermeņa apdegumus un citādas sliktas slimības. Pat bēdīgais premjerlācītis Dombrovskis saprata situācijas nopietnību, izteica rājienu vasarai ar ierakstu darba grāmatiņā, kā arī pabrīdināja atbildīgos dienestus un laika apstākļus, lai nekas tāds vairāk neatkārtotos. "Dziesmu svētkus turpmāk vajadzētu rīkot ziemās, tad, cerams, nebūs +40 grādu temperatūras," prātoja premjerlācītis, kurš gan īsti drošs par paša teikto nebija, tāpēc uzdeva to līdz 2014. gadam pārbaudīt īpaši izveidotai padomnieku un konsultantu brigādei.
Karstuma dēļ latvju zemē nedarbojās luksofori, kavējās pulkstenis un, kā ierasti, bremzēja valdība. Vilcienu kustības ātrums tika samazināts līdz 60 km/h, novirzīts pa nekūstošu bruģi vai šoseju, pieturvietas iekārtotas tieši pludmalē, bet biļetes varēja iegādāties, aizbāžot naudaszīmi Jūrmalas klubos striptīzdejotājām aiz biksītēm vai ieliktnīša, pretī saņemot notariāli apstiprinātu čeku par šo pirkumu. Savukārt Rīgas tramvajos, trolejbusos un autobusos pasažieriem uz to stingrāko tika noliegts smirdēt – pretējā gadījumā draudēja bargas represijas, līdz pat izsūtīšanai uz zoodārza skunksu, tapīru vai diplodoku aploku. "Mums transportā darbojas visi kondicionieri, bet viņi ver vaļā logus, durvis un pārējās šķirbas, ož un sviedrojas uz nebēdu, tāpēc tam visam nav nekādas jēgas," skaidroja Rīgas satiksmes Preses Zaķis.
Pa burzmu izdevās tikt arī pie jauna ģenerālprokurora – par to kļuva kaut kāds tur Kalnmeiers. "Stulbi, nebija Maizīša, ko uzmest," savu visdziļāko nožēlu pauda Saeimas deputāti. "Neesmu uztraucies, tas jau nekas, ka jāiet uz darbu, a ko darīt... Man mugurkaula stingrības nepietrūks," solīja Kalnmeiers. "Ja kas, – piepalīdzēs asteskauls, kas ir vēl stingrāks," viņš piebilda. Pa stingro asteskaulu bija maķenīt jau atrāvusies KNABa preses sabiedriskā Pastalniece, kas savulaik bija aizsēdējusies ķemertiņā, tāpēc nebija paguvusi pienācīgi vēža pozā sagaidīt kaut kādu tur kārtējo ASV vēstniecības mājsaimnieci. "Nespēju ilgstoši publiski melot. Ja drusciņ, tad vēl cita lieta, bet nu šitā..." gaudās disciplinārsodu tā arī nesaņēmusī Pastalniece.
Pamazām rimās kaislības ap pasaules čempionātu futbolā, pēc kura novērotāji gaidīja nopietnas izmaiņas spēles noteikumos. Bija ierosināts, ka futbolistiem turpmāk būs jānēsā līdzi lauka hokeja nūjas vai spainīši ar ūdeni, jo tas novērstu iespēju katrā strīdīgā situācijā plātīties ar rokām un apelēt pie tiesneša redzes, goda, prāta un sirdsapziņas. Cits priekšlikums paredzēja futbolistu bikšeles un krekliņus no iekšpuses izoderēt ar ežu kažociņiem, lai ikviens patiešām nopietni padomātu, vai pēc vismazākās vēja pūsmiņas nepieciešams krist zemē un vārtīties tā, it kā būtu notikusi saskare ar kājnieku mīnu vai Pamplonas vērša ragiem.
Čempionāta galvenais uzvarētājs bija Oberhauzenes astoņkājis Pauls, kurš finālā ar visām savām astoņām kājām apspēlēja Nīderlandi, bet trešo vietu atvēlēja Vācijai, kurā tīrās sagadīšanās pēc jau bija izstrādātas aplam interesantas un garšīgas receptes dažādu galvkājaino vārīšanai zupā. Paulam nekavējoties parādījās sekotāji – tīģeri, delfīni, papagaiļi un citas radības. Pierīgā savairojušies priežu kaitēkļi precīzi prognozēja, ka Skonto atkārtos Džonsona Latvijas izlases rekordu, kausos pakāšot pastniekiem, skolotājiem, bērnudārzu audzinātājiem, banku klerkiem, adītājiem, kinpelētājiem un santehniķiem, tikai šoreiz nevis no Sanmarīno, bet Portadaunas. Savukārt Lido dzirnavu spārns, nogāžoties, lika saprast, ka Liepājas metalurgi no čempionu līgas izlidos pusstundas laikā. Pauls no smiekliem aizrijās ar garneli, reģistrējās draugos un ģīmjugrāmatā, bet pēc tam aizgāja pensijā. Tāds, lūk, šausmīgs stāsts.