Pāri latvju zemei gāzās sēņu lietus, ķiršu krusa, parastais pērkons, taifūns, cunami un varavīksne.
Šīs nelietīgās stihijas Rīgas centra lietusūdens kanalizācija vēl būtu izturējusi, taču tieši tobrīd kāds provokators, liellops, mūlāps un kretīns iemeta tualetes podā izlietotu salveti, aizkostu kartupeli un trīs viesu namā Kāļi pagatavotas frikadeles, ko kanalizācija vairs nevarēja pārdzīvot un pārplūda līdz pat jumtu korēm. Tā kā Satiksmes departamentā vairs nebija Zarumbas, kas skaitītu ierasto pantiņu par spaini un izlietni, vajadzēja izdomāt kaut ko citu. Kamēr atbildīgās amatpersonas domāja, pārstāja līt, un problēma uz brīdi atrisinājās pati no sevis.
Taču šai problēmai sekoja nākamā – Rīgas ostā pieteica streiku kāda zilskābes muca, kas paģērēja minerālūdeni un trīs eklērkūkas, piedraudot citādi kāpt Vanšu tiltā vai vismaz uzsprāgt. Par Pagaidām Nesprāgušo Mucu atbildīgā Rīcības komisija nolēma profilakses nolūkos iedzīvotājus evakuēt no Voleriem uz Krēmeriem, no Krēmeriem uz Voleriem, bet pēc tam tos visus sasēdināt autobusos un kopā ar kundziņsaliešiem deportēt uz Zviedriju. "Un kur tu visu rītu vazājies?!" savam buldozerīgajam vietniekam Šleseram maigi pārmetoši vaicāja mērīgais Ušakovs, kas visu rītu ar slapju pieri bija sniedzis intervijas televīzijām, radio, ziņu aģentūrām, presei, žurnāliem, internetiem, kā arī portāliem draugiem.lv un gribu.lv.
"Inese nevarēja atrast manu smukāko šlipsi," nedaudz vainīgi norūca brīvostas valdes priekšsēdētājs un ņēma lietu par mucu savās rokās, sākumā tai piedāvājot algas paaugstinājumu līdz 800 latiem mēnesī, bet pēcāk tumšā stūrī atspārdot līdz nemaņai.
Katastrofas ar to gan nebeidzās – bija paredzēts, ka Āzijā notiks garākais Saules aptumsums gadsimtā, taču dabā kaut kas nogāja greizi un daļai aziātu nācās vērot Saules apvērsumu, kamēr pie Baltijas jūras bija labi redzams SVF aptumsums, odžu uzlidojums, zīdtārpiņu uzlēciens un pat kādas haizivs spura. Par pēdējo gan nevajadzēja uztraukties – Dabas muzeja eksperti samērā precīzi noteica, ka spura pieder bijušajam robežsargam Ādamsonam, kurš bija devies izlūkpeldējumā no Rīgas domes uz Ventspili, lai noskaidrotu izredzes nākamajās vēlēšanās iebalsoties par Ventspils mēru vai vismaz šajā sezonā noķert kādu buti.
Premjerlācītis Dombrovskis nolēma satiksmes Gerhardam piešķirt deviņmilimetrīgo Glock 17 bliežamo. "Ja nu Šleseram apnīk būt par Rīgas brīvostas šefu un viņš sadomā atgriezties
ministrijā, kā citādi puisis aizstāvēsies?!" šo rīkojumu pamatoja Dombrovskis. "Pat nedomā par to – Rīgas Dinamo, Radiotehniķis, Aurora, Celtnieks, TTT, VEF un ASK vēl palīdzēs stiprināt Rīgas brīvostas pozīcijas NVS tirgū!" attrauca Šlesers un piemontēja buldozeram piekabi, kur kraut dāsnos piedāvājumus. Savukārt latvju tauta nolika svecīti par godu Dombrovskim, ka viņš nav sadomājis piešķirt šaujamo Edgarzalānam vai citam lempim, kuri par to būtu ierēkuši un iešāvuši sev kājā.
Pie augstskolām atkal veidojās milzu rindas, kas mācībspēkiem lika apmierinātībā berzēt rokas – izskatījās, ka varēs krietni papildināt trūcīgo izglītības iestāžu budžetu. Diemžēl lielākā daļa potenciālo reflektantu, tikuši līdz durvīm, nospļāvās un gāja prom. "Kā? Te nenotiek pieteikšanās Latvijas princešu šovam? Un pat ne Koru kariem, dziedošo ģimeņu burziņam, trakajam skrējienceļojumam, skorpionu un tritonu ēšanas čempionātam, Zelta drudzim, Lielajam un tizlajam jautājumam vai vismaz TV spēlei Varbūt tiešām esi stulbāks par Slakteri un Repši? Kāda velna pēc tad mēs te nīkstam?!" sašutuši bija jaunieši un devās meklēt savu lielo iespēju citur.
Starptautiskās kosmosa stacijas Destiny modulī atkal no ierindas izgāja viena no tualetēm – tās pisuārs un ledusskapis sāka darboties pēc savienoto trauku principa. Lai gan atbildīgās amatpersonas mierināja, ka uztraukumam nav pamata, jo kosmosa kuģī esot vēl vismaz viens pisuārs un bidē – Krievijas un amerikāņu pusēs –, radās sarežģījumi. Proti, amerikāņi bez vīzas nevarēja tikt nokārtoties pie krieviem, bet tie – pie amerikāņiem. Nācās steidzami mobilizēt urīna savākšanas maisus, kā arī izsaukt vienīgo speciālistu, kas prata ar šīm tualetēm tikt galā – santehniķi Fedju no Krievijas. Diemžēl viņš jau otro nedēļu bija uzkāpis uz galaktiska plosta, tāpēc nebija zināms, kad tualeti atkal varētu savest kārtībā.
Pozitīvi noslēdzās Positivus festivāls – rīkotāji, organizatori, mūziķi un tirgotāji guva nelielu peļņu, bet policijas tīklos pēc rūpīgas kratīšanas, pētīšanas, vētīšanas, pēdējās bikšu vīles un krūšturu pārmeklēšanas, kā arī ieskatīšanās apslēptākajās atverēs iekrita 11 narkotikas salietojušies indivīdi. Divi no tiem bija saēdušies zirņus ar kefīru, četri vismaz reizi mūžā dzirdējuši vārdu "zāle", divi smēķēja Prīmu, Astru vai Belomorkanālu, un tikai viena lietoto narkotiku nosaukumu neizdevās noskaidrot – viņa reibuma stadija tika noskaidrota pēc tā, ka puisis nepārtraukti auroja "Reigani ir sūds, dodiet mums Prāta vētru!" Policija ar paveikto palika apmierināta: "Redziet nu, bet visi mums saka, ka esot jāiet uz esīti vai laroku. Ko gan lai mēs tur darītu?!"
Pa to laiku Liepājā visi brieda pasākumam Baltic Bitch Party, bet Jūrmalā – Jaunajam zvilnim. Lai godam sagatavotos šiem pasākumiem, no vēju un telefonstabu pilsētas tika izsūtīts šerifs Deputāts, bet kūrortpilsētā tika ievilkts jauns sliežu ceļš, lai Primadonna Alla kopā ar Maksimu Galkinu varētu pieripot pie pašas skatuves. Tāpat tika ievēlēts jaunais pavisam vecais mērs Munkevics. Šoreiz Ančāns veltīgi virināja atejas durvis un pārmeklēja poda skalojamo kasti – tajā atradās tikai Trenča uz laimi un atgriešanos iemests piecsantīmnieks. "Durak, tev ar mēra vietnieka krēslu nepietiek?!" norūca barga balss no augšas, un Ančāns sabijies un nenokārtojies atgriezās zālē. Pavisam uzmests sajutās Dzenītis, kurš naktī pirms izšķirošajiem notikumiem bija izstājies no partijas Jūrmala – Munkevica mājas, bet nu netīšām bija nokļuvis opozīcijā.