Līksmība beidzot valdīja meteomurgologu cunftē – kopš pēdējo Jāņu lietavu 1927. gadā veiksmīgas prognozēšanas viņiem beidzot izdevās daudzmaz precīzi trāpīt ar prognozi, jo nu līdz pat Pēteriem ar puslīdz lielu pārliecību varēja pareģot, ka vismaz kaut kur Latvijā snigs, valdīs sals vai pēkšņi uznāks atkusnis.
Ceļu tīrītāji jau sen bija atmetuši ar roku cīņai pret stihiju, bet autoīpašnieki atstājuši savus spēkratus ielu malās esošajās kupenās līdz pat nākamā gada pavasarim un labticīgi uzskatīja, ka kupenām arī būtu jāmaksā ceļa un dienesta auto izmantošanas nodokļi, kā arī jāiziet tehniskā apskate. Pat Valsts kontroles Sudraba uz darbu un veikalu brauca ar trolejbusu, bet, pieķerta šajā nodarbē, taisnojās, ka tikai kolekcionējot bilžainos etalonus. "Bet kājas nemaz tik ļoti nesalst kā ausis," domīgi teica tēvzemietis Grīnblats, uz ko latvju tauta atbildēja ar izpratnes pilnu skatienu…
Latvju patrioti atminējās Ziemassvētku kaujas Tīreļa purvā, kuru laikā imitēja vācu ierakumu ieņemšanu un zupas strēbšanu no antīkiem alumīnija katliņiem. Taču daudz lielāku ievērību solījās izpelnīties 13. janvāra kauju pie Saeimas imitācija, kuras laikā aktīvisti tā kā grasījās, bet tā kā negrasījās atkal atlaist Saeimu, ieņemt Finanšu ministriju, parlamenta tualeti, Fīlingu, Pareksbanku un šņabja bodi. Pret to gan iebilda drošībnieki un Štokijs, kurš tieši tobrīd bija ieplānojis mierīgi mājās uzvilkt cigāru un izjust svētku sajūtu, nevis atkal slapstīties partijas birojā.
Vecrīgā formastērpos, civilajā apģērbā un pidžamās klīda visi iespējamie policijas un drošības dienestu ļaudis, dienesta suņi un par sētnieku maskējies SABa Puskažociņš, taču vakars viņiem beidzās bēdīgi. Neviens apcietināmais tā arī nepieteicās, ja neskaita vientuļu pilsoni, kas stāvēja pie Saeimas ar plakātu Vairāk maizes un izklaides! Tas esmu es, sivns, kā arī telšu pilsētiņas Gaiķēnu, kurš Šlesera debesbraukšanu Arēnā Rīga mēģināja atkārtot pie viņa Rātsnama biroja logiem. "Eh, labāk būtu braukuši uz Čehovu skatīties Vitjaz un Avangard spēli vai vismaz devušies paraudzīties, kā Dombrovska sieva reaģē uz Āboltiņas paziņojumu, ka viņš ir vienīgais premjers pasaulē, kurš dzīvo hruščovkā, brauc ar sagrabējuši sābu un svētkos mielojas ar ceptām reņģu galvām," šķendējās drošībnieki, žurnālisti un citi interesenti.
AirBaltiki atvēra jaunas biļešu kases, piesolot pirmajiem 200 interesentiem iespēju par 19 latiem iegādāties biļeti lidojumam vienā virzienā. Pirmie lidotgribētāji pie kasēm ieradās jau pāris dienas pirms to atvēršanas un, lai, aukstumā sildoties ar konjaku Belij aist, nepiemirstu, uz kurieni grasījušies lidot, kupenā melns uz balta ierakstīja Taškenta. Taču konkurenti nesnauda un uzrakstu pārlaboja uz Ulanbatora un Purvciems, tā radot haosu visā rindā. Pieprasītākie galamērķi izrādījās Barselona, Parīze, Stambula, Atēnas un Londona. "Ja tie nabadziņi zinātu, cik viņiem par biļeti nāksies maksāt atpakaļceļā..." neesošajās Flika ūsās smaidīja airbaltiki. "A mums atpakaļ nemaz nevajag!" esošajās ūsās smaidīja nabadziņi.
Latvju zemē uzvirmoja asas diskusijas par to, kā pareizi pildīt Eiropas konvenciju par mājas un istabas dzīvnieku aizsardzību, kas uz stingrāko liedza sūtīt kaķēnus jūrskolā, izlikt peļu slazdus un prusaku mājiņas, izmantot mušu pletni iršu izdzīšanai no mājas un nogalināt odus bez medību licences. Dzīvnieku eitanāziju turpmāk drīkstēja veikt tikai sertificēts veterinārārsts tikpat sertificēta ginekologa, otolaringologa, psihologa, proktologa, patologanatoma un tiesu medicīnas eksperta uzraudzībā. Mājas apstākļos bija liegta dzīvnieku astu un ausu apgriešana, nagu amputācija un ilkņu izraušana, atblusošana un mazgāšana bez paša zvēriņa rakstiskas un notāra apstiprinātas piekrišanas. Dzīvnieciņus nedrīkstēja slīcināt, indēt vai sist ar elektrisko strāvu, bet par smagāko noziegumu tika uzskatīta kaķu un suņu glaudīšana pret spalvu un likšana ķēzīties kastītē. ES konvencijas pārkāpējiem draudēja smags sods pēc ES draudzīgo musulmaņvalstu šariāta likumiem – piesiešana aiz veterināri sertificēti nekastrēta zirga un saraustīšana gabalos.
Uz paklāja pie eirodeputātiem tika izsaukts ES attīstības sadarbības komisāra amata kandidāts Piebalgs, kuram nācās steidzami aizmirst par atomenerģētiku, kodolfiziku un zaļo enerģiju, tā vietā atbildot uz jautājumiem par zvejniecību Āfrikas piekrastē, stāvokli Gazas joslā, AIDS apkarošanu, sadarbību ar Kolumbiju, pēdējo Venecuēlas Ugo izlēcienu, kā arī mača starp Angolu un Mali rezultātu. Tā kā Piebalgs ne reizi nebija sajaucis Āfriku ar Antarktīdu, zvejniecību ar pirātismu, Gazas joslu ar grupu Sektor Gaza un pat zināja, ka futbolā nemēdz mest bumbu grozā, viņš šķita gana labs komisārs, kurš varētu darīt to, kas tāpat nekad nav izdarāms, proti, sekmēt nabadzības izskaušanu pasaulē. "Nedrīkstam pieļaut, ka laikā, kamēr mums ir pārticība, simtiem miljonu cilvēku cieš badu," lepni noteica Piebalgs. "Jums ir pārticība, nevis mums," palaboja latvju tauta. "Kad būsi izskaudis nabadzību pasaulē, tad iegriezies arī pie mums, Latvijā."
Pa to laiku valdības gaiteņos notika sen piemirstā cīņa starp cirvi un galertu, proti, Repši un Jakānu – kā viens cirta, tā otrs tikai nožļakstēja un palika amatā. Sabiedrībā to iesauca par seriālu Ādas žaketīte pret oranžo paltraciņu zem melnā uzvalciņa, bet politiskajās aprindās gaidīja kārtējo koalīcijas padomes sēdi, lai beidzot izlemtu, ko ar to VIDa Jakānu īsti iesākt. Grūtākā izšķiršanās bija zaļzemniekiem: ja balsotu pret Jakāna atlaišanu, tiktu vainoti valdības šūpošanā un sazvērestībā ar Tautpartiju; ja par atlaišanu, to tulkotu kā Tautpartijas šūpošanu un sazvērestību ar valdību; ja nebalsotu vispār un tajā brīdī trīcēdami sēdētu ķemertiņā, – par valdības šūpošanu, sazvērestību pret Tautpartiju un mēģinājumu ietekmēt Rīgas Dinamo iekļūšanu playoff.
Vēl pirms ikgadējo Bada galvu, Gremiju un Oskaru ceremonijām savus laureātus paziņoja latvju dabas pētnieki. Sīvā sacensībā ar nevakcinēto ērci un Saeimas uti, par gada kukaini tika pasludināts parastais skudrulītis. Gada bezmugurkaulnieka gods tika vasaras vairogvēzim, kas balsojumā apsteidza lunkano valdību un ļumīgo, ļengano ļerpatu. Savukārt gada dzīvnieka titulu bez jebkādām alternatīvām ieguva ūdris, pret ko pēc veca paraduma aktīvi sāka protestēt sabiedrība par alkatību Ķepa.
Sāka izskatīties, ka kampaņa Live Riga beidzot devusi kādus rezultātus – ārzemnieki brauca uz Latviju ne tikai apčurāt Brīvības pieminekli, nomaksāt astronomisku rēķinu Grokā vai pameņģēties ar nepilngadīgajiem, bet arī salabot zobus, palielināt krūtis, atsūkt liekos taukus un iegādāties veselīgas zāļu tējas pie Zilākalna Martas mantiniekiem. Lai medicīniskais tūrisms zeltu vēl plašāk, bija nepieciešama robežas atvēršana ar Krieviju, taču to Rīgas domei neviens neļāva. Vismaz līdz Saeimas vēlēšanām.