Sev ierastajā anonīmajā stilā atkal sarosījušies aktīvākie opozicionāri noskaņoto cilvēku maldinātāji un šķeltnieki, kas jau vairākus gadus pazīstami ar nosaukumu „antiglobālisti”. Veiksmīgi diskreditējuši savulaik augošās protesta kustības par Latvijas banku nosargāšanu, pret elektrības tirgus liberalizāciju, pret euro ieviešanu u.c., tagad šie Saeimas siles kārotāji pārtver iniciatīvu „Europride 2015” jautājumā. Savu kārtējo ielas balagānu, kas ieplānots 24. martā pie Rīgas domes, viņi nosaukuši „Būsim lepni, ka esam heteroseksuāli!” un vāc parakstus zem it kā vairāku organizāciju izstrādāta „kolektīvā iesnieguma”, kas maldina sabiedrību un mudina uz iekšēju konfrontāciju starp Latvijas vēl atlikušajiem pilsoņiem.
Par t.s. antiglobālistu provokatīvo un destruktīvo darbību esmu jau izteicies rakstos: Ar superradikālu organizācijurokām parasti darbojasspecdienesti, Par komentāriem zem raksta "Ar superradikālu organizāciju rokām parasti darbojas specdienesti", Mīts par cīnītājiem pret eiro ieviešanu u.c. (visi atrodami internetā vai manu rakstu krājumos, kas ielādējami šeit: http://failiem.lv/u/okzzcdq# ). Bet tagad kritiski pārlasīsim jau minēto „kolektīvo iesniegumu”, kas, nenosaucot nevienu organizāciju, anonīmi publicēts antiglobālistu portālā:http://antiglobalisti.org/antiglobalistu-aktivitates-latvija/mitins-pie-rigas-domes-24-marts-iecereta-eiropraida-sakara/
Dažu aplamību un maldu labojums
„Kolektīvais iesniegums” sākas ar klaju dezinformāciju, apvienību „Mozaīka” nosaucot par „biedrību, kas apvieno homoseksuālus cilvēkus”. Ar to iesnieguma sastādītāji atkārto pašas „Mozaīkas” izplatīto propagandu, ka „Mozaīka” ir „Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība un nevalstiska organizācija Latvijā”.
Patiesībā „Mozaīkai” nav nekāda sakara ar reāliem Latvijas homoseksuāļiem. Latvijas homoseksuāļi nav organizējušies un nav pilnvarojuši „Mozaīku” pārstāvēt viņu intereses vai runāt viņu vārdā. „Mozaīka” ir starptautiskas organizācijas filiāle, kuru finansē Rietumu fondi, it sevišķi Dž. Sorosa „Atvērtās sabiedrības fonds”, kā arī ASV un Nīderlandes vēstniecības Latvijā, bārs „Golden” un Latvijas budžets caur „Sabiedrības integrācijas fondu”. "Mozaīka" ir Starptautiskās lesbiešu un geju asociācijas Eiropas reģionālās nodaļasbiedre un ASV finansētās „Amnesty International” stratēģiskais partneris Latvijā.
Tātad „Mozaīka” ne kādā veidā nepārstāv Latvijas homoseksuāļus, bet ir ārvalstu finansēts un vadīts kultūras kolonizācijas aģents Latvijas teritorijā, kas darbojas ciešā saskaņā ar šeit iedibināto vietvalžu režīmu un tiek finansēta arī no Latvijas budžeta. „Mozaīkas” mājaslapā uzskaitīti arī citi līdzīgi, ārvalstu finansēti sadarbības partneri: Baltijas HIV asociācija, Resursu centrs sievietēm Marta un Latvijas ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija „Papardes zieds”. Nav nekāda konkrēta pamata uzskatīt, ka arī paši „Mozaīkas” dalībnieki būtu homoseksuāļi, lai gan šādu varbūtību nevar izslēgt. „Mozaīka” – tas ir tikai viņu bizness, veids, kā viegli piesaistīt naudu (baroties no bagātīgiem grantiem) un bezrūpīgi dzīvot.
Man nav nekādu faktu, kas liecinātu, ka arī „antiglobālistus” finansē tie paši Rietumu fondi un varas centri, jo antiglobālisti savus finansētājus neatklāj, bet neapšaubāms ir fakts, ka „antiglobālisti” izplata sabiedrībā tos pašus mītus, kurus izplata „Mozaīka”, kā arī aicina mūs uz konfrontāciju starp Latvijas homoseksuālistiem un heteroseksuālistiem. Antiglobālisti atraduši vēl vienu veidu, kā šķelt un naidot mūsu jau tā atomizēto un izjukušo sabiedrību, sēt mūsu vidū jaunas aizdomu un neuzticības sēklas, vēl vairāk saindēt sabiedrisko apziņu. Faktiski antiglobālisti mūs aicina uz savu Praidu, tikai Praidu ar pretēju zīmi: „Būsim lepni, ka esam heteroseksuāli!”. „Lepni” angļu valodā nozīmē to pašu „Pride”. Antiglobālisti aicina uz iekšēju konfrontāciju, sava veida auksto pilsoņu karu. To nedara pat „Mozaīka”, jo „Mozaīkas” rīkotajos praidos netiek aicināti piedalīties Latvijas homoseksuāļi, lai konfrontētu heteroseksuāļus. Visi Latvijā notikušie praidi bija starptautiski pasākumi, kuros piedalījās „Mozaīkai” līdzīgu nevalstisku organizāciju pārstāvji no dažādām Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīm, kā arī Rietumu politiķi. Tajos nebija vietējo homoseksuālo cilvēku mobilizācijas elementa.
Atgādināšu, ka līdzīgi tika konstruēta konfrontācija starp 16. marta un 9. maija piekritējiem. Sākotnēji (1990. gadu pirmajā pusē) 9. maija pieminēšanas pasākumos piedalījās neliela saujiņa ordeņiem apkārtu pensionāru, kuri klusu iedzēra savu šņabīti, paklausījās priekšnesumus un izklīda. Ar katru gadu šie pasākumi kļuva šķidrāki un draudēja izzust pavisam. Tikai pateicoties naidīgai „nacionāļu” propagandai, dažādiem PSRS simbolu aizliegumiem un aizvien histēriskākiem pretpasākumiem 16. martā, 9. maija pasākums pakāpeniski izvērtās masveidīgos divu dienu tautas svētkos, kas apvieno visas paaudzes. Tā darbojas dialektika – tēze pastiprina antitēzi, lai radītu sintēzi. Ja nebūtu ikgadējās histērijas ap 16. martu, nebūtu arī līdzīgas histērijas ap 9. maiju, un otrādi. Tā pati dialektika vērojama saistībā ar praidu un antipraidu. Vai praids varētu gūt to spriegumu un sabiedrisko rezonansi, ja tam palīgā nesteigtos fekālijas mētājoši antipraidisti un tagad antiglobālisti?
Pirmajā „kolektīvā iesnieguma” pantā sarakstītas visādas režīma propagandas blēņas:
„Demokrātijas režīmā valsti kontrolē pilsoniskā sabiedrība, valsts garantē pilsoniskās sabiedrības suverenitāti un nodrošina tās iekšējo pretrunu risināšanas atklātumu un tiesiskumu. Demokrātijas divi svarīgākie principi ir vienlīdzība un brīvība. Šajā gadījumā LGBT organizācija Latvijā ir pāris desmitu iedzīvotāju daļa, kuras darbību Latvijā jau sen ir jaierobežo, atbilstoši satversmes 116.p.”
Šajā un arī citos iesnieguma pantos antiglobālistu ideologi burtiski murgo, papagailiski atkārtojot visu pastāvošā kolaborantu režīma propagandas klišejas! Kāda te te vairs „pilsoniskā sabiedrība” un kad tā ir ko kontrolējusi? Un kad mums t.s. valsts ir ko garantējusi, kur nu vēl suverenitāti? Kad un kā te ir izpaudusies „demokrātija”, kur nu vēl vienlīdzība, brīvība, atklātums un tiesiskums? Kopš kura laika te kāds ievēro Satversmi? Vai tiešām kāds skaidrā prātā var parakstīt šādu murgojumu?
Tālāk savā režīma propagandas savārstījumā antiglobālisti aizmurgojas līdz jautājumam par „suvereno varu”, ierakstot absurdu un galīgi realitātei neatbilstošu apgalvojumu: „Latvijas valsts vara nepieder Eiropas praida organizētājiem, vai biedrībai „Mozaīka” – Latvijas valsts vara pieder Latvijas tautai.” Ja jau praidus un „Mozaīku” jau gadiem finansē no Latvijas budžeta, tad skaidrs arī, kam pieder vai nepieder „suverenā vara”. Lai kam tā piederētu, bet tā noteikti nepieder Latvijas tautai, kura aktīvi vai pasīvi, apzināti vai neapzināti ir suvereno varu atdevusi Briselei un Vašingtonai, un sen jau nedara neko, lai suvereno varu atgūtu. Nemelosim vismaz paši sev: sociālais darvinisms, sabiedriskās apziņas seksualizācija, porno un vardarbības kults, LGBT ideoloģija, juvenālā justīcija, bērnu tiesības bez bērnu pienākumiem, ģenderisms un tamlīdzīgas ideoloģijas ir daļa no Briseles un Vašingtonas, kā arī tās vietvalžu oficiālās politikas. Tās tiek īstenotas visās valstīs, kuras nonākušas atkarībā no Rietumiem. Tā ir mūsu kultūras kolonizācija, mūsu kultūras koda radikāla pārprogrammēšana. Pret valstīm, kas aizliedz vai ierobežo praidus un LGBT izglītību, Rietumi vērš soda sankcijas: finansiālas, ekonomiskas, diplomātiskas, militāras. Atcerēsimies, cik asi Rietumi vēl nesen vērsās pret Krieviju, kur visai bikli un arī neefektīvi ar likumu tika aizliegta homoseksuālisma propaganda.
Mūsu bērnus pāraudzina ne jau ar praidiem
Ja LGBT balstītāju darbība izpaustos tikai kā praids reizi gadā, tā nespētu atstāt paliekošas izmaiņas sabiedrības apziņā. Katru dienu simti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir pielipuši TV un citu mēdiju ekrāniem, kur raida desmitiem dažādus, morāli graujošus šovus. Tūkstoši maksā naudu, lai šādus šovus vērotu klātienē. Postmodernisma sabiedrība ir izrādes sabiedrība, kurai šovs ir svarīgāks par dzīves īstenību. Diemžēl.
Tāpēc vēršanās pret praidu ir kā šaušana uz zvirbuļiem ar lielgabalu. Tā tikai paplašina un pastiprina praida izraisīto sabiedrisko rezonansi un novērš cilvēku uzmanību no daudz svarīgākām problēmām. Antipraidisti ir tieši tādi praidistu piepalīgi un uzmanības novērsēji no galvenā. Kaut vai no Latvijas suverenitātes zaudējuma un koloniālās atkarības, no demogrāfiskās katastrofas un cilvēku masveida aizbraukšanas, kā rezultātā tad arī Latvija pakļauta svešām, destruktīvām, demoralizējošām pāraudzināšanas programmām. Kļūt par ierastu un vispārpieņemtu masveida šovu praids spēj tikai ar antipraida palīdzību. Šai ziņā antipraids ir praida iesildītāji, karsējmeitenes. Viņus abus vieno viena un tā pati ideoloģija, un tā ir LGBT ideoloģija.
Kamēr antipraidisti rībina „tikumības” bungas pret kārtējo praidu, tikmēr jau gadiem LGBT programmas ir integrētas bērnudārzu un skolu izglītības programmās, ārpussskolas pasākumos, visu mēdiju redakcijas politikā, pašvaldību un Rīgas vietvalžu budžeta pasākumos, politiķu un PR speciālistu runās. Bet par to ne antiglobālisti, ne citas „ģimenisko vērtību” organizācijas nebilst ne vārda. Faktiski jau 20 gadus visa vide (skola, iela, izklaides pasākumi, TV, internets, sociālie tīkli, literatūra u.c.), kurā aug mūsu bērni un mazbērni, ir piesātināta ar LGBT ideoloģiju, bet par šo kluso kultūras koda mainīšanas darbu antipraidisti klusē kā ūdeni mutē ieņēmuši. Viņiem vieglāk organizēt kārtējo balagānu reizi gadā, lai pievērstu uzmanību savai „cīņai par tikumību” un krātu „atpazīšanas punktus” kārtējam Saeimas vēlēšanu farsam.
Tūkstoš gadu mūsu senči dzīvojuši ar konkrētiem priekšstatiem par ģimeni, bērnu audzināšanu, sievietes un vīrieša lomu, sociālajām saitēm kopienās. Šo priekšstatu sistēmu tagad pieņemts saukt par „tradicionālajām vērtībām”. Pat komunistu režīms, lai arī sākotnēji mēģināja, galu galā atteicās no tradicionālo vērtību sistēmas sagraušanas. Šī vērtību sistēma mūsu tautai ļāva izdzīvot neskaitāmus pārbaudījumus: nežēlīgus karus, melno mēri, revolūcijas un cilvēku organizētu genocīdu. Atsakoties no šās sistēmas, mēs sevi nolemjam ātrai bojāejai. Atliek pārskatīt demogrāfisko dinamiku un cilvēku masveida izbraukšanu pēdējos 24 gados, lai saprastu, ka šī bojāeja jau ir sākusies un turpinās paātrinātā tempā.
Manas paaudzes cilvēkus vairs nepāraudzinās par LGBT un citu līdzīgu ideoloģiju piekritējiem, bet mūsu bērni ir pilnīgi neaizsargāti un tiek mērķtiecīgi audzināti visu iepriekšminēto ideoloģiju garā. Pajautājiet antipraidistiem, kāpēc viņi klusē par jau sen notikušo LGBT ideoloģijas integrāciju bērnudārzu un skolu izglītības programmās, mēdiju produkcijā, izklaides industrijā, literatūrā, videofilmās un citos žanros? Kāpēc viņi klusē par to, ka valsts budžets, ko taupa dzimstības veicināšanas un ģimeņu atbalsta programmām, tiek dāsni piešķirts LGBT, ģenderisma un citu līdzīgu ideoloģiju potēšanai mūsu bērniem un mazbērniem? Kāpēc Labklājības ministrija par budžeta līdzekļiem izdot un izplata ģenderisma literatūru bērnudārziem, bet antipraidisti par to klusē?
Ir skaidrs, ka tādā stāvoklī, kādā mūsu sabiedrība pašlaik nospiesta, tai neizdosies novērst ne praida parādes, ne LGBT izglītību skolās un bērnudārzos. Tāpēc šo bagātīgi finansēto un globāli uzspiesto bērnu pārprogrammēšanas kampaņu jāuztver apmēram tāpat, kā mūsu senči uztvēra un pārdzīvoja melno mēri, Ziemeļu karu vai abus pasaules karus, kurus tāpat tobrīd nevarēja novērst. Nav jēgas tērēt enerģiju cīņā pret nepārvarama spēka (Force majeure) faktoriem, kurus mēs pašlaik ar saviem spēkiem nevaram novērst. Kamēr vien Latvija paliks atkarībā no Rietumu dienaskārtības, tikmēr mūsu bērnu pārprogrammēšanas kampaņa turpināsies. Daudz efektīvāk būtu šo enerģiju ieguldīt savos bērnos, viņu audzināšanā, savu ģimeņu stiprināšanā, personīga piemēra demonstrēšanā saviem bērniem, bērnu gatavošanā reālajai dzīvei un tās izaicinājumiem. Vēl jau Latvijā nav pilnībā ieviesta juvenālā justīcija, kuras ietvaros, „nepareizi” audzinātus bērnus valsts izņem no ģimenes uz visiem laikiem un bērnus audzina par pavļikiem morozoviem, kurus mudina ziņot par saviem vecākiem. Šajā darbībā iespējama plaša kooperācija starp ģimenēm, vecākiem un arī bērniem. Tāpat vecākiem vēl ir tiesības iespaidot skolu politiku, aktīvi iesaistoties skolu padomēs. Nav noslēpums, ka Izglītības ministrija skolotājiem liek bērnus audzināt, izmantojot LGBT un „Papardes zieda” sagatavotos materiālus. Vecāki solidarizējoties un sadarbojoties to var novērst. Un neļaujiet bērniem savu jaunību izšķiest pie visdažādākajiem ekrāniem un elektroniskajiem laika nositējiem. Iesaistiet viņus reālajā dzīvē!