Par pensionāra veselības pakalpojumu pieejamību 2020. gadā

Esmu vecuma pensijas saņēmējs, vecāks par 80 gadiem ar lielu skaitu šim vecumam atbilstošām vecuma slimībām. Tas man liek rūpīgi sekot savai veselībai un ar mediķu palīdzību to uzturēt kaut cik pieņemamā stāvoklī. Mani ārstniecības izdevumi šobrīd sasniedz jau ap 30% no manas “uz rokas” saņemtās pensijas. Bet pensija ir krietni zemāka par pēc ES metodikas aprēķinātās nabadzības riska robežas. Tādas pensijas ir lielākajai daļai mana vecuma pensionāru, kas mūža lielāko daļu ir nostrādājuši padomju varas laikos. To zinot, var saprast cik būtiski svarīgs mums, pensionāriem, ir veselības pakalpojumu pieejamības valsts apmaksātās daļas ikgadējais pieaugums.

2019. gada pēdējos mēnešos mēs visi ik dienas gan radio, gan televīzijā, gan presē sekojām līdzi dramatiskajiem notikumiem ar medicīnas personāla algu paaugstināšanu. Mēs, pacienti, ārstu trūkumu izjūtam regulāri, kad piesakāmies uz kāda speciālista konsultāciju. Reizēm gaidīšana rindā uz valsts apmaksātu konsultāciju ilgst no 7 līdz 10 mēnešiem, par ko sabiedrību jau ir informējuši sabiedriskie mēdiji. Viņi tikai aizmirst piebilst, ka ir liela starpība starp 80 gadu vecu pensionāru ar zemu pensiju un daudzām blakus slimībām un gados jaunāku pacientu ar iespēju saņemt to pašu pakalpojumu par samaksu ar daudz īsāku gaidīšanas laiku pie tiem pašiem speciālistiem. Pensionāru organizācijas ir uzrunājušas gan veselības ministri I.Viņķeli, gan Saeimu, arī Latvijā senioriem gados noteikt ‘’zaļo koridoru” gaidīšanas rindai. Valdība kā pirmo soli virzienā uz Ziemeļeiropu varētu beidzot izpildīt sirmo pensionāru vēlmi.

Kamēr sabiedrības uzmanības centrā bija mediķu algu jautājums, dīvains klusums valdīja pacientu valsts apmaksātās veselības pieejamības pieauguma jautājumā. No koalīcijas politiķiem nebija dzirdami nekādi solījumi pacientiem, kā tas notika iepriekšējos gados. Neviens nesolīja samazināt gaidīšanas rindu garumu, palielināt endoprotezēšanas operāciju skaitu, paaugstināt valsts apmaksāto daļu kompensējamiem medikamentiem, kā tas tika solīts iepriekšējos gados. Pilnīgs klusums. Pat veselības ministres partija, kas pirms vēlēšanām solīja, ka viņiem ir vīzija, ka no budžeta finansēta kvalitatīva veselības aprūpes sistēma būs pieejama katram Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no viņa rocības un dzīves vietas, 2019. - 2020. gadā paliks kā nepildīta vīzija.

Kā izskaidrojums tam ir 2019. gada 14. novembrī Saeimā apstiprinātais veselības nozares papildus finansējums 2020. gadam 68 miljoni, no tiem 60,1 miljons atalgojuma pieaugums medicīnas personālām, 7,3 miljoni inovatīvām zālēm onkoloģijas, kardioloģijas un reto slimību slimniekiem. Nekādu rindu samazinājuma, nekādu papildu operāciju no budžeta pieauguma nebūs. Šie 7,3 miljoni arī ir ļoti vajadzīgi, ņemot vērā, ka Latvija ir visā ES valsts ar visaugstāko ārstējamu pacientu mirstību, jo valsts neapmaksā pietiekošā apmērā inovatīvas zāles, kas pilnībā izārstē vai ilgstoši uztur dzīvību. Mediķu arodbiedrības vadītājs V.Keris nesenajā intervijā NRA kārtējo reizi apliecināja, ka ik gadu Latvija nomirst ap 7500 slimnieku, kurus varētu glābt, ja valsts finansējums veselības nozarei būtu pietiekošs. Mums jāapzinās, ka tas notiek Latvijā, kas pasludināta par visātrāk izmirstošu valsti. Bet par to visi klusē: valdība, Saeima, Sabiedriskie mēdiji. Vispārējs klusums. Nav jau mediķu algu jautājums, kur var sevi parādīt.

Ministru prezidents K.Kariņš 2019.gada 4. oktobrī, tiekoties ar Jelgavas pensionāriem, stāstīja, ka valdībai ir jādala budžetā nauda tik pat taisnīgi, ka labam saimniekam jāsmērē sviestmaize, lai uz katra kumosa būtu vienādi bieza sviesta kārta. Pēc budžeta skaitļiem gan izskatās, ka K.Kariņš vienā galā ir uzsmērējis ar kaudzi , bet pacientu kumosa galā sviests nav saredzams. Izskatās, ka 2020.gadā pacienti paliks tur pat, kur bija 2019. gadā. Bet vai paliks?

2019 .gada veselības finasējums ir ap 1,2 miljardi eiro. Vidējā 2019 .gada inflacija ir 2,8%, kas rada 1,2 miljardiem 30 miljonu eiro vērtības zaudējumu. Neredzu, kas 2020. gada budžetā kompensē šo zaudējumu. Vai notiks kārtējais “’klusais’’ līdzekļu samazinājums uz pacientu kvotu rēķina, kā tas notika 2016.gadā, kad oktobrī jau bija beigušās kvotas. Vai saņemsim no veselības ministres skaidrojumu šai situācijai. Redzu, ka pasažieru pārvadājumu nozarei valdība ir kompensējusi 2019. gada zaudējumus ap 17 miljonu eiro. Ekonomikas eksperti zaudējumus pamato ar realās inflācijas izraisītajām sekām, izpildot plānotos pasažieru pārvadājumus. Vai pret pacientiem ir atšķirīga pieeja - un viņiem nav jāsaglabā plānotie pakalpojumi. Tos samazinās un neapmaksās 2020.gadā?