Ir mums Latvijā iedvesmas pilsēta un pilsēta ar rītdienu. Tomēr patīkami pavērt aizkarus un, saules stariem istabā iespīdot, saprast, ka tu dzīvo Jelgavā - pilsētā bez korupcijas.
Daudz kas mūsu dzīvē kļūtu vieglāk un skaistāk, ja mēs beigtu ticēt dažādām baumām, nelabvēļu sacerētiem apmelojumiem un rūpīgi plānotām politisko konkurentu provokācijām. Tad mēs beidzot saprastu, ka pilsētas tēvu un māšu gādīgās grimases uz priekšvēlēšanu plakātiem ir patiesi kadri no ikdienas rūpju nomāktām gaitām, nevis studijās atlasīti un ilgstoši apstrādāti paraugi.
Šī apskaidrība mani piemeklēja brīdī, kad neveiksmīgi mēģināju Jelgavas domē iegūt līgumu, uz kura pamata siltumapgādes nodrošināšana pilsētā tika uzticēta mazpazīstamam uzņēmumam – SIA „Jelgavas koģenerācija”. Pavasarīgo saules staru apspīdēts, nonācu pie secinājuma, ka siltums ziemā tomēr ir svarīgāks par dažādām juridiskām un ekonomiskām niansēm.
Nu vai tiešām ir tik būtiski, ka pilsētas siltumtīklu aktīvi bez konkursa uz trīsdesmit gadiem tika nodoti firmai, kuras īpašnieku un valdes locekļu vidū bija partijas „Latvijas ceļš” dibinātāja, G-24 kredītu sadales komisijas locekle Aina Bataraga un skandalozais advokāts Viktors Tihonovs no Grūtupa biroja? Pilsētnieku komforts tomēr ir pirmajā vietā, tāpēc pilnīgi nevietā ir satraukums par to, ka šis uzņēmums pēc kāda laika tika pārdots tālāk. Jodi un skauģi sarosījās, apgalvojot, ka mērķis jau sākotnēji bija radīt pašvaldības garantētu un pārdošanai paredzētu daudzmiljonu biznesu, bet nevar jau apstāties pie katra suņa, kas uz tevi rej – tā mērķis nekad netiks sasniegts. Labi, ka to saprata arī domes valdošajā koalīcijā esošie deputāti, kas apstiprināja līguma slēgšanu ar gādīgo privātuzņēmumu. Darījuma atbilstību likumam un pilsētnieku interesēm nācās atzīt arī tiesībsargājošām iestādēm, kas savā dedzībā pilsētas mēru Andri Rāviņu sākotnēji bija aizturējušas.
Citi nelieši atkal kā ērces pieķērušies domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa un Jelgavas uzņēmēja Imanta Kanaškas senajai draudzībai, mēģinot tur saskatīt dažādus korupcijas iedīgļus vai pat veselu ražu. Nu kā gan var uzskatīt par korupciju apstākli, ka pašvaldība gadā atvēl pus miljonu latu Imantam piederošās ledus halles pakalpojumu apmaksai? Runa taču ir par bērnu brīvā laika pavadīšanas iespējām, un kas tur slikts, ja kāds ar to arī nopelna?
Un kam gan nepatīk iepirkties plašajā Pārlielupes „Maximā”? Jā, zemes gabals sākotnēji bija paredzēts pilsētas sporta kompleksa būvniecībai, ko tagad iespieduši privātmāju kvartāla vidū, tomēr apsviedīgie nomnieki – jau pieminētās ledus halles īpašnieki – laicīgi saprata, ka pilsētā trūkst plašs un moderns iepirkšanās centrs, un neskopojās ar sertifikātiem zemes gabala privatizācijai. Ideju palīdzēja realizēt turīgais Rīgas nekustamo īpašumu attīstītājs, VDK virsnieks Aldis Plaudis, un nu pilsētnieki var aizelsdamies nodoties iepirkšanās ratiņu stumdīšanas sportam.
Vairumā gadījumu nav vērts nodarboties ar sīku apmelojumu atspēkošanu, tomēr šoreiz tas dod iespēju vēl jo skaidrāk parādīt domes amatpersonu zākātāju nožēlojamo dabu. Vai kāds tagad vēl atceras nolaisto pašvaldībai piederošo kinoteātri „Zemgale”, kas bojāja skatu teju pašā pilsētas centrā? Nē. Tagad tur slejas lepnas biroju telpas, kurās mājvietu radusi pat pašvaldības aģentūra „Zemgales info”, kas nepagurstoši rūpējas par pilsētas iedzīvotāju objektīvu informēšanu. Vai privatizētās ēkas saimnieks Imants Kanaška no pilsētniekiem nebūtu pelnījis pateicības kliņģeri? Te tev nu bija – atkal žults. Ēka esot iegūta par smieklīgu cenu, bet pašvaldības aģentūra telpas nomājot par divreiz augstāku cenu, kā brīvā tirgū pienāktos. Atkal pieķērušies Imanta un Andra draudzībai, šakāļi.
Mīts bez reāliem pierādījumiem ir arī bijušās Jelgavas komunālo pakalpojumu organizācijas pārtapšana par privātu uzņēmumu – SIA „KULK”. Atkal vienkārši darba darītāji sabiedrības acīs tiek padarīti par nez kādas mafijas krustēviem, kas pat organizējot īpaši atlasītu uzņēmēju un domes deputātu slēptas tikšanās. Vai gan Bubuļa kungs patiesībā nav uzskatāms par Jelgavas goda pilsoni, ja viņa uzņēmums ikdienā rūpējas gan par izslavēto pilsētas bedrīšu remontu, gan organizē sētnieku darbu, gan labiekārto pilsētas parkus un skvērus, turklāt aizgādā no pilsētas prom atkritumus un tos apglabā? Neveiksminieki, slaisti un politiskie konkurenti kā parasti izdomā dažādas ģeķības – te pakalpojumu kvalitāte esot zema, te cenas nesamērīgi augstas, te atkal konkursi netiekot rīkoti. Cūkas dubļus arī baznīcā atradīs.
Politiskās dubļu vannas šļakatas ķērušas arī gaišo spēku, kas ilgstoši briedis Jelgavas domes gaiteņos un nu pirms vēlēšanām kļuvis pamanāms visiem pilsētniekiem – LPP/LC apvienības pārstāvi Daini Liepiņu. Godājamo uzņēmēju apvaino par to, ka viņš vienlaikus strādā 7 valsts uzņēmumu padomēs, saņemot par to vairāk kā 100 000 latu gadā. Turklāt viņa īpašumā esošais uzņēmums SIA „Intransserviss” esot parazīts, kas piesūcies pašvaldības dotētajam Jelgavas autobusu parkam, par nesamērīgi augstu maksu veicot autobusu mazgāšanu un apkopi. Lai ieinteresētu sadarbībā pašvaldības uzņēmuma vadību, ceturtā daļa Liepiņa uzņēmuma akciju pat esot atvēlētas Jelgavas autobusu parka komercdirektorei Viktorijai Ļubļinskai.
Bet vai šie neliešu apmelotāju piesauktie argumenti nevēršas pret viņiem pašiem? Galu galā darbs septiņu (!!!) valsts uzņēmu padomēs liecina ne tikai par cilvēka augstu kompetenci un uzticamību valsts vadības acīs, bet arī par fantastiskām spējām pārzināt visdažādākās nozares un kārtot to problēmas. Tieši šāds cilvēks taču Jelgavai ir vajadzīgs. Bet ja Daiņa Liepiņa privātā uzņēmuma un Jelgavas autobusu parka sadarbībā būtu tiešām kas nosodāms, tad to noteikti būtu pamanījuši Latvijas modrie korupcijas uzraugi. Līdzīgi kā gadījumā ar traci par Jelgavas siltumtīklu uzņēmuma iznomāšanu, arī šoreiz apmelojumi ir tikai vētra ūdens glāzē.
Ja mēs rūpīgi visu izsveram, šaubas par korupciju Jelgavas domē izzūd kā rīta migla saulei uzlecot. Ir taču pilnīgi skaidrs, ka nav nekādas vajadzības pārbaudīt arī citu pašvaldības aģentūru, iestāžu un uzņēmumu darba kvalitāti. Ja ar deputātiem un to pieņemtajiem lēmumiem viss ir kārtībā, tad zūd arī aizdomas, ka slikti varētu strādāt to uzraudzītās iestādes.
Tāpēc būsim vienoti Jelgavai, beigsim kult salmus, pasniegsim viens otram roku un sāksim strādāt!