Pirms kāda laika Eiropas ekonomikas un finanšu lietu komisārs publiski aizrādīja Latvijas valdībai, ka Eiropas Komisijas un starptautisko institūciju piešķirtais aizdevums ir paredzēts līgumā norādītajiem mērķiem, nevis vietējās uzņēmējdarbības tiešam atbalstam.
Starp šiem mērķiem minēta banku likviditātes nodrošināšana, valdības parādu refinansēšana un Latvijas Bankas valūtas rezervju papildināšana. Tam visam esot jāstabilizē stāvoklis Latvijas maksājumu bilancē. Šī īsā rakstiņa mērķis ir saprotamā valodā paskaidrot, ko tas mums, pingvīniem nozīmē.
Plašsaziņas līdzekļos jau izskanējusi informācija, ka minētā starptautiskā aizdevuma iniciatores un kārtotājas bijušas atsevišķas Rietumeiropas un Ziemeļeiropas bankas, un „nothing special” kunga žilbinošās personas loma šajos procesos bijusi tikai simboliska. 1,9 miljardus latu no piešķirtās naudas paredzēts tiešā veidā iepludināt komercbankās, kuru īpašnieces vairumā gadījumu ir augstāk minētās Rietumu bankas, turklāt arī pārējo 3,35 miljardu latu izlietojums pastarpināti attiecas uz šo banku interesēm.
Iepriekšējā rakstā „Deflācijas cilpa” jau tika aprakstīts, ka pie esošās valūtas kursa politikas sagaidāma strauja naudas aizplūde no Latvijas ekonomikas. Naudas aizplūde rada divējādas negatīvas sekas bankām. Pirmkārt, naudas trūkums ekonomikā rada krīzi, kas atsaucas uz kredītņēmēju spēju atmaksāt savus aizņēmumus. Otrkārt, naudas trūkuma izraisītās krīzes apstākļos iedzīvotāji un uzņēmēji ļoti strauji tērē savus bankās izvietotos uzkrājumus. Tādējādi no bankām strauji pieaug aizplūstošās naudas apjoms un samazinās ieplūstošās naudas apjoms. Tas var izsaukt banku maksātnespēju vai pat bankrotu. Šādā situācijā primāras ir noguldītāju intereses, un kreditoriem ir mazas izredzes atgūt savus aizdevumus.
Rietumeiropas bankas, kas ir Latvijas lielāko banku īpašnieces un aizdevušas tām vairāk kā 9 miljardus latu, ir tieši ieinteresētas, lai naudas apjoms Latvijas ekonomikā (tātad arī bankās) kādu laiku nesamazinātos, kas ļautu evakuēt savus ieguldījumus no brūkošās Latvijas ekonomikas. Šī mērķa sasniegšanai ir izvēlēts interesants mehānisms, jo banku sektora finanšu piramīdas radītos zaudējumus ar starptautiskā aizdevuma palīdzību plānots pārlikt uz visu Latvijas nodokļu maksātāju pleciem:
1) Latvijas valdība (tātad visa sabiedrība) aizņemas naudu no Eiropas Komisijas (tātad citu Eiropas valstu nodokļu maksātājiem), lai to tiešā un pastarpinātā veidā iepludinātu Latvijas banku sistēmā. Daļa iegūtās naudas tiek izsniegta kā kredīti komercbankām, daļa iepludināta Latvijas ekonomikā kā budžeta deficīta finansēšana, kas novērš naudas masas (tātad arī noguldījumu bankās) samazināšanos.
2) Latvijā reģistrētās bankas no iegūtās naudas atmaksā sindicētos kredītus un mātes banku aizdevumus Rietumu bankām, kas tādējādi vismaz daļēji izvairās no atbildības (zaudējumiem) par savām darbībām Latvijas ekonomikas pārkarsēšanā.
3) Pienāk laiks atdot starptautisko aizdevumu un izrādās, ka Latvijas ekonomika nav spējīga to izdarīt, kam seko dramatisks dzīves līmeņa kritums un vietējo banku bankrots, kuru lielākie kreditori tagad jau ir Latvijas valdība un iedzīvotāji (depozīti), nevis Rietumu bankas. Sliktākajā gadījumā stagnācija ekonomikā turpinās vairākus desmitus gadu, līdz aizdevumi tiek pamazām atmaksāti. Labākajā gadījumā (mums) zaudējumus cieš Eiropas valstu nodokļu maksātāji, kas naudu Latvijai aizdevuši, jo aizdevumus jānoraksta kā neatgūstamus.
Lai novērstu aizdomas par starptautisko aizdevumu kā liela mēroga baņķieru afēru, būtu jārīkojas sekojoši:
1) Jāaizliedz Latvijā reģistrētām bankām atmaksāt sindicētie kredīti un mātes banku aizdevumi līdz brīdim, kamēr situācija Latvijas ekonomikā stabilizējas, turpinot aprēķināt procentus starpbanku likmes apmērā. Tādējādi starptautiskie kreditori būtu tieši ieinteresēti Latvijas ekonomiskās situācijas stabilizēšanā, jo tā būtu vienīgā iespēja nākotnē atgūt savu ieguldīto naudu.
2) No banku kredītportfeļa apsaimniekošanas gūtie ienākumi izmantojami tikai noguldītāju interešu garantēšanai. Ja kredītportfeļa ienākumi vairs nesedz noguldītāju prasījumus, tam izmantojama daļa no starptautiskā aizdevuma līdzekļiem.
3) Atlikusī starptautiskā aizdevuma daļa novirzāma vietējo uzņēmēju tiešam atbalstam caur valsts banku vai speciālām valsts iestādēm.
Šādā veidā Rietumu bankas uzņemtos tiešu atbildību par savu neveiksmīgo biznesa projektu – Latvijas ekonomikas pārkarsēšanu, bet Latvijas ekonomika izvairītos no nepamatotas naudas aizplūšanas un tiktu ietaupīti līdzekļi, ko izmantot ražošanas sektora tiešam atbalstam. Par to, kas notiks patiesībā, mums, pingvīniem, būs iespēja pārliecināties.