Visaginas ziepju burbulis

Pēdējā laikā visos iespējamajos formātos tiek diskutēts par Latvijas lietderību iesaistīties vai neiesaistīties Visaginas atomelektrostacijas projektā ar līdzfinansējumu vismaz miljarda latu apmērā.

Piekrītu visiem, kuri uzskata, ka šādu summu „izņemt” no valsts ekonomikas un ieguldīt kaimiņvalsts ekonomikā, bet elektrību pēc tam pirkt par tirgus cenu, ir vienkārši neprātīgi. Bet ir viens BET. Reizēm ir lietderīgi apsēsties pie viena galda ar kaimiņu lietuviešu parlamentāriešiem un bez liekas diplomātijas parunāt par lietām, kādas tās ir no viņu viedokļa.

Tā nu sanāca, ka trīs dienas pabiju kopā ar lietuviešu kolēģiem kādā seminārā, un tad jau laika aprunāties par visu ko ir gana. Jāsaka, ka tiešām bija vērts. Jautāju, kā tad pašā Lietuvā iedzīvotāji uztver Visaginu un kā veicas ar projekta sagatavošanas darbiem? Jāsaka, ka paši lietuvieši spriež gluži tāpat kā mēs, latvieši - kāpēc mums jāiegulda vairāk kā 5 - 6 miljardi litu valsts naudas atomelektrostacijas projektā, bet elektrība pēc tam jāpērk par tirgus cenu? Bet galvenais ir tas, ka 14. oktobrī Lietuvā notiks parlamenta vēlēšanas, un … referendums par Visaginas atomstacijas būvniecību. Socioloģiskās aptaujas pavasarī rādija, ka spēkstacijas būvniecību Lietuvā atbalsta vien 8% balsstiesīgo, bet šobrīd valdošo partiju vairs tikai 9%. Kā stāstīja lietuviešu parlamentārieši, jau zinot šo pētījumu rezultātus Lietuvas valdība parafēja līgumu ar japāņu kompāniju „Hitachi”. Ne tikai parafēja, bet līguma nosacījumos ierakstīja, ka, ja Lietuvas vainas dēļ līgums netiek īstenots, tad valdība maksā uzņēmējam kompensāciju vairāk kā 200 miljonu EUR apjomā. Kolēģi ir absolūti pārliecināti, ka Lietuvas tauta referendumā pateiks skaidru „NĒ” projektam, un valdība, to lieliski apzinoties, tomēr parakstīja līgumu ar japāņiem. Atbildības nekādas, jo rudenī būs taču cita valdība!

Un ko tad mēs, te Latvijā? Mūsu valsts uzņēmums Latvenergo noslēdz konsultāciju līgumu par 900 000 EUR, lai divu gadu laikā izzinātu – piedalīties vai nepiedalīties Visaginas projektā, kurš 14.oktobrī visticamāk tiks noraidīts kaimiņvalsts referendumā, un izplēnēs kā ziepju burbulis, un līdz ar to arī visas mūsu raizes. Vai tiešām nedz ekonomikas ministrs, nedz Latvenergo vadība nezin kas un kā ar un ap šo projektu notiek Lietuvā? Pagaidīt līdz oktobra vidum nu nekādi nebija iespējams! Bet varbūt tāpēc arī steidza noslēgt konsultāciju līgumu, kuras pēc 14.oktobra vairs nebūs vajadzīgas, jo gana labi pārzina situāciju leišmalē?

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais