Elektrības tirgus liberalizācijas lēmuma pieņēmēji „pēkšņi” sapratuši, ka kaut kas esot nogājis greizi. Eksperti prognozē elektrības cenu pieaugumu pēc 1. aprīļa par apmēram 50%, kas savukārt ievērojami sadārdzinās visu pārējo, uzliekot papildus slogu gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, īpaši jau ne tik pārtikušajiem.
Mūsu, Zaļo un zemnieku, apvienība jau pagājušajā gadā šī likuma pieņemšanas gaitā bija pret elektrības tirgus atvēršanu no 1. aprīļa, pamatojot savu viedokli ar to, ka cenas ievērojami celsies. Un kāda runa var būt par tirgus atvēršanu, ja šobrīd nav pietiekamas alternatīvas Latvenergo sniegtajam pakalpojumam. Vai mūs kāds sadzirdēja? Nesadzirdēja. Dombrovska valdība kā ceļa rullis brauca pāri ikvienam citādam viedoklim, kas nesaskanēja ar pašu izvirzītajiem saukļiem. Mēs bijām pret šo elektrības tirgus liberalizāciju, un uzskatu – elektrības tirgus atvēršana situācijā, kad nav infrastruktūras, lai mēs tiešām varētu saņemt elektrību no citiem piegādātājiem, piemēram, Ziemeļvalstīm, vai kamēr valsts nav izveidojusi plašu sociālu programmu mūsu sabiedrības visneaizsargātāko iedzīvotāju atbalstam, nav atbalstāma.
Bet kas tad par pēkšņu atklāsmi ir nākusi pār Vienotības politiķiem, pār premjerministri par to, ka pērnajā gadā pieņemtais lēmums par elektrības tirgus liberalizāciju nav bijis kārtīgi izpētīts. Es teiktu – nav nekādas jaunas atklāsmes. Vienotības kolēģi nav iesācēji ne parlamentā, nedz valdībā. Viņi visu šo laiku ir sēdējuši pie valdības galda gan atklātajās, gan aizklātajās valdības sēdēs. Klausījušies ziņojumus un analīzes par visiem šiem jautājumiem. Un viņi nu pavisam nav tie, kas nekombinē piecus gājienus uz priekšu. Par elektrības tirgus liberalizācijas sekām, valdības ministri un premjera partija zināja ļoti labi, bet tomēr spieda lēmumu pieņemt, lai pēc tam varētu kāpties atpakaļ, trāpot vairākos mērķos vienlaikus. Pirmkārt, pilnībā tiek degradēti Reformu partijas ministri, kuru pārziņā pēdējos gadus bija Ekonomikas ministrija. Jo viņi taču ir tie vainīgie par likuma virzību gan Ministru kabinetā, gan Saeimā. Tas jau nekas, ka viss Ministru kabinets ir solidāri atbildīgs par pieņemtajiem lēmumiem. Otrkārt, partija liek premjerei šobrīd spēlēt „labās mātes” lomu sabiedrības priekšā, tādejādi pucējot savas spalvas, lai gan tieši Vienotība vairākus gadus pirms Reformu partijas pārvaldīja šo pašu Ekonomikas ministriju. Treškārt, premjerministre savu iejūtīgo, cilvēcīgo un saprotošo iznācienu ir veikusi pēc tam, kad Latvenergo jau sācis savu reklāmas kampaņu, ieguldot lielus līdzekļus. Respektīvi, Vienotība ļauj uzņēmumam uzsākt kampaņu valstī, bet pēc tam „apšauba” pieņemtā likuma pareizību. Skaidrs, ka šis noteikti būs viens no argumentiem no uzņēmuma puses, lai uzsākto procesu neapturētu, bet tajā pašā laikā Vienotība veikusi cēlu manevru, lai teiktu – mēs taču gribējām ko mainīt, labot savas kļūdas, piedodiet, ja nesanāca. Žests premjerei ir sanācis skaists, bet nešaubīgi vaina beigās tiks novelta uz Labklājības ministriju (ZZS), jo tai taču deleģēts uzdevums risināt atbalsta sniegšanas mehānisma izstrādi mazturīgajiem elektroenerģijas lietotājiem. Un nemaz nešaubos, ka ir arī vēl citi apsvērumi šobrīd uzsāktajai Vienotības kombinatoru kampaņai, ne tikai vēlēšanu tuvums un viss iepriekš minētais.
Manuprāt, ir pilnīgi nepamatoti, ka Latvenergo, kura peļņa 2012. gadā bija 35,7 miljoni latu, un nav pamata domām, ka 2013. gadā tā būs ievērojami mazāka, piedāvā patērētājiem elektrības cenu pēc 1. aprīļa gandrīz par 50% lielāku nekā līdz šim. Jājautā - kāpēc valsts vara to pieļauj? Viens no racionāliem izskaidrojumiem varētu būt tāds, ka uzņēmums cenšas uzkrāt maksimāli lielus finansu resursus uz ikviena elektrības patērētāja rēķina, lai pēc tam bez lieka riska un pārmērīgu finansiālu saistību uzņemšanās pildītu valdības prasību - ieguldītu vismaz divus miljardus eiro kaimiņvalsts Lietuvas ekonomikā, iesaistoties Visaginas atomelektrostacijas būvniecībā. Bet tas pagaidām tiek noklusēts. Tomēr šī atomenerģijas tēmas aktualizēšana jau iezīmējas atsevišķu Latvenergo valdes locekļu publiski paustajos viedokļos. Un nepaies necik ilgs laiks, kad atkal šī atoma kārts tiks vilkta ārā no atvilktnes un tiks stāstīts, cik ļoti mums ir vajadzīga Visagina.
Latvijas iedzīvotāji, kuri turības līmeņa ziņā ir starp pēdējiem Eiropas Savienībā, nav pelnījuši maksāt par elektrību ceturto lielāko cenu Eiropā. Ir maksimāli jāatliek elektrības tirgus liberalizācijas laiks, lai valsts varētu sagatavoties plaša sociālā atbalsta sniegšanai mūsu sabiedrības mazturīgākajai daļai, kas pēc pēdējo Eirostata pētījumu datiem sastāda gandrīz 50% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita. Un arī sabiedrības biedēšana ar skarbajām Eiropas Savienības prasībām un direktīvu, kas paģērē elektrības tirgu liberalizēt, ir neliels pārspīlējums. Ieviešot elektroenerģijas tirgus direktīvu, mājsaimniecību ekonomiskās intereses drīkst aizsargāt ar cenu politiku. Valdība drīkst noteikt, par kādu cenu Latvenergo ir jāpiegādā iedzīvotājiem elektrība, protams, vienlaikus ļaujot arī citiem tirgus dalībniekiem piegādāt Latvijas mājsaimniecībām elektrību par noteiktu un skaidri saprotamu cenu. Risinājumi ir rodami, tikai jābūt gribai strādāt mūsu iedzīvotāju interesēs, nevis iet pa šķietami vieglāko ceļu - bez ierunām pielāgojot visas Eiropas Savienības regulas un direktīvas.