2 miljoni iemeslu, kāpēc tirdzniecības centriem jābūt atvērtiem

Mums ir vismaz divi miljoni iemeslu, kāpēc vakcinēties. Tieši tikpat daudz varam atrast arī tirdzniecības centru atvēršanai, jo īpaši ņemot vērā, ka kopš 7.aprīļa visi pārējie veikali ar platību zem 7000 kvadrātmetru darbu ir atsākuši. Jau kopš pagājušā gada marta saskaramies ar ierobežojumiem, kas teju pilnībā ir paralizējuši visu tirdzniecības nozari. Epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, sastopamies ne tikai ar kārtējiem nesamērīgajiem ierobežojumiem, bet arī ar diskrimināciju. Valdības pieņemtais lēmums, palielināt aizliegumus tirdzniecības centriem, bet atvērt mazos veikalus, ir nopietns signāls investoriem.

Pieminēšu tikai pāris iemeslus, kāpēc tirdzniecības centru darbu varam atjaunot, nodrošinot drošu vidi un regulētu apmeklētāju plūsmu.

Pirmkārt, mēs esam pilnībā ieviesuši un piemērojuši visas prasības, lai nodrošinātu drošu klientu apkalpošanu. Tirdzniecības centrs "Rīga Plaza" kopš pagājušā gada marta strādā, ievērojot pilnīgi visas epidemioloģiskās drošības prasības. Esam pielāgojuši tirdzniecības centru atbilstoši valdības pieņemtajām prasībām un noteikumiem, kā arī ieguldījuši papildu investīcijas, lai nodrošinātu drošu vidi apmeklētājiem. Savā darbā ievērojam augstākos drošības standartus. Tas attiecināms arī uz klientu apkalpošanu - ikviena tirgotāja rīcība ir pārdomāta un atbildīga.

Otrkārt, tirdzniecības centra platība ir gandrīz 60 000 m2. Tas ir pietiekami liels un plašs, lai nodrošinātu katram apmeklētājam 25 kvadrātmetru platību no publiski pieejamās telpas, tādējādi mazinot drūzmēšanās varbūtību pat pie vairāku tūkstošu cilvēku apmeklējuma.

Treškārt, mūsu centrā ir apmeklētāju skaita kontroles sistēma. Pieļaujamais apmeklētāju skaits tirdzniecības centrā tiek rūpīgi kontrolēts - ar automātiskās uzskaites sistēmas palīdzību tiek monitorēta cilvēku plūsma tirdzniecības centrā, kā arī katrs veikals individuāli uzrauga, lai netiktu pārsniegts atļautais cilvēku skaits veikalā.

Ceturtkārt, mēs pastiprināti uzkopjam un dezinficējam telpas. Rūpējoties par apmeklētāju drošību, pie visām tirdzniecības centra ieejām ir izvietotas arī bezkontakta dezinfekcijas iekārtas.

Piektkārt, mums ir moderna gaisa kvalitātes kontroles sistēma un ventilācija. Tirdzniecības centra infrastruktūra ir atbilstoša, lai spētu uzraudzīt gaisa kvalitāti un ar jaunāko tehnoloģiju, iekārtu palīdzību, nodrošinātu kvalitatīvu telpu vēdināšanu.

Sekojot līdzi tam, kas notiek pēc mazo veikalu atvēršanas un kādas drošības prasības tiek piemērotas tirdzniecības centriem, liekas, ka dzīvojam paralēlajā realitātē. Pagājusī nedēļa parādīja diametrāli pretējus darbības principus, nostādot tirgotājus nevienmērīgās pozīcijas. Neskatoties uz to, ka pie mazākiem veikaliem notiek nekontrolēta cilvēku plūsma, netiek ievērota distance un ārpus veikaliem gaidot, cilvēki drūzmējas rindās bez maskām, tirdzniecības centri, kuriem ir visatbilstošākais nodrošinājums, paliek slēgti.

Vēlamies vienlīdzīgu attieksmi no valdības puses - tādu, kas nekropļo konkurenci. Tirdzniecības centri ir droša iepirkšanās vieta. Vēlamies strādāt un esam gatavi to darīt, ievērojot visas prasības. Taču diemžēl šobrīd tas ir liegts. Tā vietā mums jāmeklē radoši risinājumi, kā atbalstīt savus nomniekus. Piemēram, šobrīd ir liegta arī distances tirdzniecībā iegādāto preču izsniegšana tirdzniecības centrā, tāpēc arī "Rīga Plaza" piedāvā izņemt veikalos pasūtītās preces preču saņemšanas (pick-up) punktā, kas atrodas ārā pie tirdzniecības centra. Savukārt, ielu tirdzniecība ārā pie "Rīga Plaza" turpmāk tiks organizēta katru nedēļas nogali.

Aicinām valdību pārskatīt pieņemtos lēmumus un ļaut strādāt tirdzniecības centriem. Mums ir ne tikai divi miljoni iemeslu, kāpēc tirdzniecības centriem jābūt atvērtiem, bet arī resursi un atbilstoša infrastruktūra, lai nodrošinātu drošu klientu apkalpošanu.

Irīna Toropova, modes un izklaides centra "Rīga Plaza" vadītāja.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.