Inguna Sudraba: Par aktīvu valstiskumu

Laikrakstā Diena Māra Zandera komentārs ir sniegts neiedziļinoties manis teiktajā, un nesaklausot to, ko es vēlējos pateikt par situāciju Latvijā. Piekrītu, ka “problēma ir elitē, nevis modelī”, jo to redzēju un uz to nepārtraukti norādīju pildot valsts kontrolieres pienākumus.

Es nenoliedzu brīvā tirgus esamību, taču uzskatu, ka nedrīkst paļauties, ka visu atrisinās brīvais tirgus, neņemot vērā apstākļus, kādos dzīvo tauta.

Tāpēc valstij ir jābūt aktīvai, aizstāvot gan savu ražotāju, gan patērētāju intereses. Sākoties un turpinoties globālajai krīzei, daudzas valstis, izņemot Latviju, veica reālu sava iekšējā tirgus aizsardzību.

Mēs pakļaujamies Eiropas Savienības diktātam par mūsu tradicionālās pārtikas – kūpinātas gaļas – aizliegumu. Politiķi ir ļāvuši iznīcināt Latvijas lauksaimnieku gadu desmitiem loloto cukurbiešu ražošanu un tagad veikalos pērkam Dānijā ražotu „Jelgavas cukuru”. Pat preces ar latvisko identitāti tiek ražotas ārvalstīs, jo – tā ir lētāk. Paradoksāli, bet pat valsts atpazīstamības produkti – valsts karogs, pases, akcīzes markas, ordeņi – tiek ražoti ārvalstīs.

Tā ir samaksa par tirgus liberalizāciju, ka nu jau kādi 500 000 cilvēku ir devušies ekonomiskajā trimdā, taču mūsu valsts vadītājus tas maz uztrauc, ja neņem vērā neizpildāmu reemigrācijas plānu izstrādi.

Tāpēc mēs – Tautas kustība No sirds Latvijai iestājamies par aktīvu valstiskumu: tādu ekonomiskā modeļa izveidi, kas Latvijā nodrošina stabilu un labi apmaksātu darba vietu radīšanu, Latvijas valsts nacionālo interešu skaidru formulēšanu un aktīvu aizstāvēšanu gan Eiropas Savienībā, gan attiecībās ar kaimiņvalstīm.

Tāda ir mana pārliecība.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.