Austrumu slimnīca mērķtiecīgi attīstās jeb - "sociālajos tīklos paustiem meliem - īsas kājas"!

© Publicitātes foto

Vēršos pie Neatkarīgās Rīta Avīzes redakcijas, ar mērķi – paust viedokli, skaidrot nostāju un atspēkot apzinātu sabiedrības maldināšanu.

Kamēr melīgu informāciju publiskajā telpā izplata privātpersona, varam pieņemt, ka katram ir tiesības paust savu viedokli un uzskatus. Un arī - tiktāl, kamēr tas nepāraug naida runā. Taču, kad šos privātpersonas uzskatus pārpublicē un citē viens no vadošajiem dienas laikrakstiem, ar plašu lasītāju loku, tad šoreiz esmu gana pārsteigts un uzskatu par savu pienākumu vērst redakcijas uzmanību uz tik klaju dezinformāciju un melu tālāku tiražēšanu.

Viedokļa rakstā „Kāpēc jāiznīcina tas, kas labi strādā?” komentētājs Viktors Avotiņš pārpublicē režisores Ritas Brokas viedokli, kas sociālajos tīklos nonācis nakts stundā, kur Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valde tiek nosaukta par „grupējumu” ar „neierobežotu varu”, kas strādā kā „bargs saimnieks” un ir panākusi, lai neviens ārpus stacionāru sienām „neuzzinātu patiesību” par to, ka ārsti smagi strādā un ka arī mūsu slimnīcu skāris personāla trūkums! Uzskatu, ka man nav jākomentē tādi murgi un jāatspēko šīs sazvērestības teorijas. Ceru, ka jebkurš racionāli un konstruktīvi domājošs cilvēks saprot, ka mūsdienās nav iespējama tāda visaptveroša vara pār slimnīcas personālu un globālajiem sociālajiem tīkliem, kas slimnīcas valdei tiek piedēvēta. Turklāt, ja nepaslinkosiet un iegūglēsiet manu vārdu, uzvārdu, tad uzskatāmi pārliecināsieties, ka tieši kā „grupējuma” līderis esmu paudis viedokli, runājis un komentējis par atalgojuma palielināšanu mediķiem un darba apstākļu uzlabošanu. Bet būtiskākais - esmu arī darījis!

Šobrīd Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā vienlaikus tiek īstenoti/norisinās vairāk kā 24 infrastruktūras uzlabošanas un pārbūves projekti. Tie tiek realizēti pēc plāna un striktā laika grafikā, atbilstoši piešķirtajam finansējumam. Pēdējo gadu laikā Latvijas Onkoloģijas centra infrastruktūrā un iekārtu nomaiņā ir investēti vairāk kā 24 miljoni eiro. Un pats galvenais - jebkuram apmeklētājam tas ir acīmredzams!

Kas attiecas uz klaju demagoģiju par to, ka „netiek iepirkta jauna tehnika” - nesaprotu, kādā „slēgtā telpā” dzīvo viedokļa paudēja? Pēdējos gados ir nomainīta lielākā daļa no būtiskākajām diagnostikas iekārtām! Iekārtu nomaiņa turpināsies arī turpmākajos gados.

Vidējā darba samaksa ārstiem (salīdzinot ar 2017.gadu) ir augusi par 153% un ir 1802 eiro, māsām - par 151% un ir 1207 eiro! Ķirurgiem, kas veic sarežģītas onkoloģiskās operācijas, ir piemaksas par onkoloģisko pacientu operēšanu. Latvijas Onkoloģijas centra ķirurgu mēneša atalgojums ar piemaksām ir no 2500 eiro līdz pat 6500 eiro. Jo apzināmies - viņu ieguldījums pacientu dzīvības glābšanā ir ļoti būtisks. Varu apgalvot, ka neviens ārsts un neviena medmāsa mūsu slimnīcā nesaņem tik mazu atalgojumu, kā paziņo „mediķu pamatalga mēnesī svārstās no 330 līdz 700 eiro”. Pirms paust kaut kur saklausītas „ziņas par „patieso” atalgojumu” publiski - ieteiktu nepaslinkot un noskaidrot, ka ārsta alga Latvijā nevar būt zemāka par 1079 eiro! Sniedzot intervijas, esmu stāstījis un informējis par mediķu atalgojumu. Šī informācija ir publiski pieejama un viegli atrodama. Tikai patiesas informācijas noskaidrošana par mediķu algām šoreiz apzināti nav noskaidrota! Pielikumā informācija par vidējās darba samaksas pieaugumu un tās apmēru.

Un vēl, joprojām nākas vien brīnīties, ka nekritiskas radošās izpausmes gūst ne tikai „dzirdīgas ausis”, bet vēl tiek arī tiražētas! Esmu pārliecināts, ja mēs iemācītos mazliet kritiskāk attiekties pret visu, kas tiek „padots tālāk” vai pārpublicēts, ikviens no tā tikai iegūtu!

Imants Paeglītis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais