Kiberdrošībai jākļūst par Latvijas aizsardzības politikas sastāvdaļu
Mūsdienās ikvienam jāsaprot, ka drošības vide pasaulē ir ļoti mainīga. Turklāt šis mainīgums nav izmērāms kādās konkrētās mērvienībās. Drošības vides eksperti, t.i. NATO aizsardzības sistēmu darbinieki un karavīri to sajūt vieni no pirmajiem.
Viņi zina, ka drošības vides mainīgums izpaužas kā arvien ātrāka informācijas aprite un arvien biežāka iedzīvotājiem pieejamo komunikācijas līdzekļu izmantošana militāro operāciju laikā.
21. gadsimtā elektroniskajos medijos tiešā laika režīmā pat iespējams sekot nopietnu konfliktu norisei. Tas viss apliecina to, ka drošības vides telpā īpašu vietu ieņem un ieņems kiberdrošība.
Jūnija beigās es piedalījos 26. Globālās drošības konferencē Stambulā, kur vienuviet pulcējās drošības eksperti, aizsardzības politikas veidotāji un militārās industrijas pārstāvji. Viena no svarīgākajām tēmām konferencē bija kiberdrošība un datortehnoloģiju tālāka attīstība saistībā ar valstu aizsardzības spēju paaugstināšanu.
Tieši datortehnoloģijas patlaban nodrošina lielu daļu no militāro spēju attīstības. Nav brīnums, ka konflikta jēdziens mūsdienās jau tiek uzskatīts par principiāli citādāku, nekā līdz šim bija pierasts, jo karavīru sūtīšana uzdevumu veikšanai drīzumā var kļūt par sekundāru uzdevumu. Šodien militāro aizsardzības operāciju plānošanā tiek lietots jauns jēdziens „kiber-atturēšana”, kas vēl pirms laika izklausījās gluži futūristisks.
Mēs jau esam kļuvuši par lieciniekiem, ka ar datorsistēmu ievainojamību saistītie jautājumi nopietni ietekmējuši mūsu kaimiņus igauņus 2007. gada pavasarī. Igauņi ļoti veiksmīgi izmantoja krīzi ap „bronzas karavīru”, lai kiberjautājumu ieliktu ES un NATO dienas kārtībā. Viņi aši nodibināja un izveidoja attiecīgu NATO vadīto centru netālu no Tallinas, kur darbā esam iesaistījušies arī mēs. Mums jāturpina aktīvi iesaistīties šīs Alianses struktūrvienības darbībā, uzkrājot pieredzi un ieviešot to pašu mājās. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pavisam nesen – pavasarī – bija dzirdams, ka citās valstīs kiberjautājumiem pievērš arvien lielāku uzmanību. ASV izveidoja savus kiberdrošības spēkus un jaunā administrācija šai problēmai velta milzīgus finanšu resursus, savukārt, Ķīnas kiberizlūkošanas spēju pieaugums novērojams jau vairākus gadus. Piedevām, jautājums par kiberterorismu nonāca 2008.g. atjaunotajā Eiropas Drošības stratēģijas dokumentā un neapšaubāmi parādīsies NATO jaunajā Stratēģiskajā koncepcijā.
Uzskatu, ka arī pie mums, Latvijā, vistuvākajā laikā ir jāsāk intensīvs starpinstitūciju darbs pie šīs jaunās drošības vides jautājumu detalizētas pētīšanas un risinājumiem. Tas ir vajadzīgs ne tikai valsts aizsardzības sistēmai, valsts drošības struktūrām, bet arī komersantiem un iedzīvotājiem, kuru drošību ar katru dienu vairāk var apdraudēt tieši situācijas iespējamās izmaiņas datorsistēmās.
Drošības vide pasaulē ir ne tikai mainīga, bet arī ļoti ātra. Kas šodien nokavēts, rīt vairs nav atgūstams.
