Ministrs un viņa komanda

Pēdējā laikā bieži tiek diskutēts par to, vai valsts ierēdņiem, tai skaitā valsts sekretāriem, jābūt politiski neitrāliem, vai arī tie var būt kādas partijas biedri. Valsts prezidents Valdis Zatlers ir nosūtījis Saeimai likumdošanas iniciatīvas vēstuli, rosinot veikt grozījumus vairākos likumos, lai veicinātu ierēdņu politiskās neitralitātes principa nodrošināšanu.

Šajā diskusijā es pārstāvu prezidenta viedokli, taču šodien gribētu pakavēties pie tādas struktūras kā ministra komanda. Kas tajā ir galvenais?

Ministrs, kā zināms, tradicionāli ir politiska figūra, un, manuprāt, nav iedomājams neviens politisks spēks, kas varētu pastāvēt un operatīvi darboties bez savas darba komandas, kas manā gadījumā ir mani palīgi – padomnieki. Strādāt savā komandā esmu aicinājis sešus cilvēkus, kuri man palīdz veikt manus ministra pienākumus – īstenot šīs valdības deklarācijā izvirzītos politiskos mērķus.

Vienlaikus jāatgādina, ka pirms šīs valdības sastādīšanas daudzkārt tika runāts par nepieciešamību aicināt valdībā profesionāļus. Uzskatu, ka esmu tieši šāda veida ministrs – esmu aizsardzības politikas profesionālis, taču neesmu politiskas partijas biedrs. Par nozari politisko atbildību uzņēmusies partija „Pilsoniskā savienība”, kuras priekšā, tāpat kā visas sabiedrības priekšā, esmu atbildīgs par paveikto.

Arī komplektējot savu komandu, vispirms vēlējos būt pārliecināts par padomnieku profesionālo varēšanu. Tieši tāpēc uzskatīju par būtisku savā birojā apvienot cilvēkus gan ar politisku un militāru, gan ar akadēmisku un administratīvu pieredzi. Ikviens no maniem padomniekiem profesionāli augstā līmenī pārvalda savā pārziņā esošos jautājumus.

Aicinot darbā padomniekus, esmu centies arī maksimāli ietaupīt ministrijas līdzekļus Kā jau esmu informējis agrāk, trīs mani padomnieki savu darbu veic, saņemot pusslodzes algu, viens padomnieks darbojas kā ārštata konsultants, jo par darbu ministrijā algu nesaņem. Uz pilnu slodzi darbā ir tikai ministra biroja vadītājs. Padomnieki galvenokārt nodarbojas ar jautājumiem, kas skar presi, korupcijas risku apzināšanu, saikni ar sabiedriskajām organizācijām un, protams, bruņoto spēku darbības specifiku. Viņi papildina lielos darbus, kurus veic ministrijas struktūras ar politiski neitrālu valsts sekretāru un manu galveno padomnieku militārajos jautājumos – NBS komandieri.

Premjera partija „Jaunais laiks”, uzsākot darbu valdībā, aktualizēja arī jautājumu par to, vai ministrijām vajadzīgi parlamentārie sekretāri. Es varētu piekrist, ka nav nepieciešams algot atsevišķu cilvēku, lai nodrošinātu valdības ministra saikni ar likumdevēju, jo šos pienākumus var uzņemties kāds Saeimas deputāts, apvienojot amatus. Mūsu gadījumā valstij nekādas papildu izmaksas nerodas, jo Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs saņem algu tikai vienā darba vietā.

Esmu priecīgs, ka manā komandā spilgti redzams tas, ka jebkurā „politiskā” un „nepolitiskā” amatā galvenais tomēr ir profesionālisms un spēja strādāt valsts labā.

Man un manai komandai, sekmīgi sastrādājoties ar Aizsardzības ministrijas atbildīgajiem darbiniekiem un Nacionālo bruņoto spēku vadību, ir izdevies izstrādāt priekšlikumus nopietnākajām NBS un aizsardzības sistēmas reformām visā mūsu atjaunotās neatkarības laikā, pat neraugoties uz kraso līdzekļu samazinājumu.

Esmu gandarīts arī par to, ka neviens no maniem padomniekiem negrasās atstāt darbu birojā, kaut arī pagājušajā nedēļā izdevu rīkojumu viņu darba algas samazināt par 20 %.

Viens nav cīnītājs, tāpēc komanda ir panākumu atslēga uz tālākiem sasniegumiem. Savukārt aizsardzības sistēma ir viena no nozīmīgākajām mūsu valstī un pasaulē kopumā, un tajā ļoti nepieciešami izglītoti un profesionāli cilvēki, kuri ar prieku strādā valsts interesēs.