Saeimas juridiskās komisijas sēde, kurā tika lemts par Civilprocesa likumu grozījumu nepieciešamību, iezīmēja vairākas sasāpējušas problēmas gan CPL piemērošanā, gan tiesu varā kopumā.
NP Foods uzņēmumu Laima, Staburadze un vēl vairāk kā divdesmit uzņēmumu aktīvu un kontu apķīlāšana bija pēdējais piliens jautājumos, kas skar prasības nodrošinājuma piemērošanu, tā samērīgumu un atcelšanu. Tādēļ komisija nolēma uzņemties iniciatīvu CPL grozījumu sagatavošanā, lai ar CPL noteiktiem prasības nodrošinājuma līdzekļu palīdzību, tos negodprātīgi piemērojot no atsevišķu tiesu puses, novērstu gan reiderisma gadījumus, gan apdraudējumu vārda brīvībai.
Spēlētāji nemainās
Vienas un tās pašas personas prasītāja lomā lielas summas skarošos mantiskos prasījumos, vieni un tie paši tiesneši skandalozās tiesu lietās, vieni un tie paši maksātnespējas administratori kādreiz turīgu uzņēmumu maksātnespējas lietās liecina, ka kaut kas nav kārtībā pašā sistēmā. Ne velti pēc Transparency International Korupcijas barometra datiem 48% Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka tiesas ir korumpētas, bet 14% saskārušies ar kukuļu došanas gadījumiem tieslietu sistēmā iesaistītajās institūcijās.
Maksātnespējas administratoru asociācijas pārstāvis komisijas sēdē pat neslēpa, ka no apmēram 350 šajā sistēmā strādājošajiem cilvēkiem visas strīdīgās lietas vienmēr saistās tikai ar dažiem uzvārdiem. Varētu jautāt, kādēļ gan šos gadījumus sen nav izvērtējušas attiecīgās instances un atsijājuši graudus no pelavām? Atbildes nav. Līdzīga situācija ir ar tiesām lielu mantisku strīdu risināšanā, un atkal rodas jautājums- vai dīvaini lēmumi attiecībā uz prasības nodrošinājuma piemērošanu liecina par apzinātu rīcību prasītāja labā, par nezināšanu vai ļaunprātību? Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne pat izteicās, ka daudzas no pēdējo gadu skaļajām tiesu lietām vairāk līdzinās tā saucamajām stratēģiskajām prasībām, kuru mērķis ir ar absurdu, bet formāli pareizu prasību vajāt, iebiedēt un sodīt savus oponentus vai konkurentus. Tiesām būtu jāspēj šāda veida lietas atpazīt, taču pietiekami daudzi gadījumi liecina, ka atradīsies vismaz viens tiesnesis, kurš labprāt „pievērs acis”.
Motīvu daļas dīvainības
Lai nu kā, bet dažādos mantiskos strīdos tiesu lēmumu motīvu daļa dažkārt izskatās visai dīvaini. Neiedziļinoties garos dažādu lietu izklāstos, minēšu dažus piemērus.
Pirms četriem gadiem sabiedrības uzmanību pievērsa „Latvijas projektēšanas sabiedrības” lieta. Prasība balstījās uz iesniedzēja bažām, ka pārējie dalībnieki varētu bez viņu ziņas pārdot uzņēmuma īpašumā esošo biroju ēku Rīgā, tādējādi kaut kad nākotnē nodarot viņam zaudējumus. Pēc loģikas spriežot tiesa varētu aizliegt namu pārdot vai ieķīlāt līdz tiesvedības beigām. Tomēr tiesnesei Sandrai Meliņai bija cits viedoklis, kurš pilnībā sakrita ar prasītāja vēlmēm. Tiesas lēmumā teikts: „Uzskatu, ka ir piemērojami Civilprocesa likuma 138. panta pirmās daļas 1.,2 un 5. norādītie prasības nodrošināšanas līdzekļi – atbildētājam piederošo kapitāla daļu apķīlāšana, aizlieguma atzīmes ierakstīšana publiskā reģistrā (UR) un aizliegums atbildētājiem veikt noteiktas darbības. ”Kamērkapitāldaļu īpašnieku vairākumam ar tiesas lēmumu bija liektas balsstiesības, prasītājs - mazākums – nomainīja valdi, ieķīlāja strīdus objektu ofšoram un noslēdza virkni neizdevīgu līgumu.
Arī viena no pēdējā laika skaļākajām lietām – žurnāla IR izdevēja kontu apķīlāšana ir Rīgas pilsētas Centra rajona tiesneses Sandras Meliņas lēmums. Tiesnese ir pārliecināta, ka maksātnespējas administratora Māra Sprūda prasība drīzāk tiks apmierināta, nekā noraidīta, un, ka prasītāja goda un cieņas iespējamais aizskārums tiešām maksā 22 979,38 EUR. Kā rakstīts lēmumā: „(..)atzīstu, ka prasība ir uzskatāma par tādu, kas varētu tikt apmierināta, proti, tās pilnīgas vai daļējas apmierināšanas iespēju nevar galīgi un absolūti izslēgt, līdz ar to pieteikums apmierināms, piemērojot prasības nodrošinājuma līdzekļus (..)”Bet prasītājs Sprūds tikmēr izlēmis, ka viņam pienākas lielāka morālā kompensācija, un iesniedzis pieteikumu prasību palielināt par vēl 12 900 eiro.
Jāpiebilst, ka tiesnesei Sandrai Meliņai jau ir pieredze ar vārda brīvību saistītās lietās –2010. gadā viņa noraidīja Ilzes Naglas sūdzību par žurnālistes dzīves vietā veiktās kratīšanas pamatotību, un rezultātā Eiropas Cilvēktiesību tiesa piesprieda Latvijai I.Naglai samaksāt 20 000 eiro lielu kompensāciju. ECT atzina, ka Latvija pārkāpusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību, bet izskatās, ka tiesai par to ne silts, ne auksts.
Viens no tiesu iecienītākajiem argumentiem aktīvu apķīlāšanai, ir prasītāja apgalvojumi par atbildētāju slikto finansiālo stāvokli. Tomēr vēl interesantāki ir gadījumi, kad tiesas lēmuma motīvu vispār nav iespējams saprast. Tā tas bijis prasībā pret Nordic Partners holdinga uzņēmumiem, kad Rīgas pilsētas Vidzemes rajona tiesas tiesnese Doloresa Bambere motīvu daļā balstījās uz prasītāja „zināšanu”. Un proti: „Pielikumā par prasības nodrošināšanu norādīti apstākļi, ka sprieduma izpilde lietā būtu apgrūtināta vai pat neiespējama, jo prasītājam ir zināms, ka publiski pieejamā informācija par atbildētāja finanšu resursiem un aktīviem liek secināt, ka viņiem visiem, kopā ņemtiem, būtu problemātiski vai pat neiespējami izpildīt spriedumu par EUR 5’300’000 piedziņu.”
Savukārt dažkārt gadās, kad tiesu motīvu daļā un spriedumā teiktais pēc loģikas it kā atrodas pretrunā. Piemēram, Augstākās tiesas Civillietu palātas tiesneša I.Bistera lēmuma motīvi strīdā par „Liepājas metalurgs” akciju atprasīšanu: „Prasītāja atsaukšanās uz akcionāru izvirzīto mērķi, kas ir elegants pēc izklāsta formas, bet bez īpaši pārliecinoša veicamo darbību kopuma šī mērķa sasniegšanai, un biznesa praksi, kas zināma un subjektīvi izprotama vienīgi pašām prasītājam, nav pietiekama, lai lietā nodibinātu šāda darījuma pastāvēšanu. (Darījums -2003. gada mutiska vienošanās par strīdus akciju nodošanu atbildētāja pārvaldījumā līdz akcionāru izvirzīto mērķu sasniegšanai – aut.)
Arī pirmās instances tiesā nopratināto liecinieku liecības, kurās nav ziņas par darījuma noslēgšanas apstākļiem, satur paša prasītāja pozīcijas lietas apstākļu izklāsta atreferējumu. Vairākkārtējs paša prasītāja paskaidrojumu atreferējums ar citu personu starpniecību Civilprocesa likuma ietvaros nav vērtējams kā pierādīšanas līdzeklis.”
Kā jūs domājat, ko nolēma tiesa? Strīdus akcijas atdodamas prasītājam...
Tomēr kroni visam uzliek gadījumi, kad spriedums taisīts vēl pirms tiesas sēdes. Tā gadījās Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesnesei Lailai Podoļskai, kad pilnībā sagatavotu tiesas spriedumu lietas materiālos jau pirms tiesas sēdes bija pamanījis administratīvā pārkāpuma lietā pie atbildības saucamais. Tiesneses palīgs gan centies kompromitējošo dokumentu izņemt no lietas materiāliem, taču pie atbildības saucamais jau sagatavoto spriedumu paspējis nofotografēt...