Ir nepieciešams pilntiesīgs likums par pensijām

Tiek uzskatīts, ka Latvijā pastāv likums par pensijām, turklāt Valsts kontroles pārbaude ir konstatējusi, ka sistēma ir un tā darbojas. Var iepazīties ar sociālo iemaksu likmes sadalījuma virzienu tabulu, kā darba devēju - 24,09 %, tā darba ņēmēju - 11% (MK noteikumi Nr.786).

Ekrānšāviņš

Citiem vārdiem sakot, Latvijā nav pensiju fonda. To aizstāj budžetā ieskaitītas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tādēļ pastāv viedoklis, ka katru pensionāru baro divi darba ņēmēji. Būdama labklājības ministre, Viņķeles kundze uzrunājot pensionārus pilnībā nopietni teikusi, ka viņiem ir jābūt pateicīgiem par pensijas saņemšanu.

Kā pensija tiek aprēķināta un sadalīta - tas ir ierēdņu ziņā. Neviena nepārbaudīta un nekontrolēta sarežģīta sistēma - kaut kādi uzkrājumu kapitāli, koeficienti, un rezultātā vairums strādājošo to nesaprot.

Atsauces uz to, ka ir algoritms un ka ikviens datorā var redzēt un pārbaudīt, ir veselā saprāta izsmiekls.

Sociālās apdrošināšanas atskaitījumi patiesībā bez kontroles noiet dīvaini garu ceļu, arī laika ziņā.

Sākumā savu artavu dod Valsts ieņēmumu dienests (VID), tad nauda nonāk Valsts kancelejā, "kopējā katlā", tad Labklājības ministrijas VSAA (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra) un pēc tam tās rajonu nodaļas. Protams, nav kam prasīt, ja pastāv šaubas vai ir jautājumi. Ir gadījumi, kad iepriekš aprēķināto kapitālu un piemērotos koeficientus kāds maina, un, kā likums, samazinājuma virzienā.

Grūti noticēt, bet labklājības ministrs Reira kungs bija dziļi pārliecināts, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nav Labklājības ministrijas pakļautībā. Viņam bija jāatgādina Ministru kabineta noteikumi, kuros viņa atbildība ir skaidri norādīta.

Vienkārši nevēlos runāt par pensiju aprēķināšanā un pārskaitīšanā iesaistītā ierēdņu personāla lielo skaitu.

Faktiski izveidojusies unikāla situācija - valsts budžeta plānā norādīta nepieciešamo sociālo iemaksu summa - 2 miljardi 150 miljoni eiro gadā.

Aprēķināsim kādai tai būtu jābūt.

Saskaņā ar NVA (Nodarbinātības valsts aģentūra) datiem (ir divi avoti - NVA un CSP), Latvijā strādā 780 tūkstoši cilvēku.

Ņemsim vidējo bruto algu 1000 eiro mēnesī un reizināsim ar 12 mēnešiem un 35% (kopējās darbinieku un darba devēja procentuālās iemaksas), rezultāts - 3 miljardi 276 miljoni eiro. Bet saskaņā ar CSP (Centrālā statistikas pārvalde) datiem strādā 920 tūkstoši cilvēku, attiecīgi apdrošināšanas maksājumi sasniegs 920000 x 12 x 1000 x 0,35 = 3864000000 Kuram skaitlim ticēt? Tas, protams, jālemj premjerministram.

Bet, ja izmantosim NVA datus, izrādās, ka teorētiski netiek saņemts 1 miljards 276 miljoni eiro. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir konkrēts priekšlikums. Nepieciešams pilntiesīgs likums par pensijām.

Galvenais šajā likumā skaidri un saprotami ir jānosaka:

Izveidot Pensiju fondu - tas var būt valsts vai privāts, bet obligāti ar 100% valsts apdrošināšanu.

Tas nav nekas jauns, ir lielākajā daļā valstu, atskaitījumi jāveic saskaņā ar šādu shēmu:

24,09 % jāmaksā darba devējam, sadalījums:

20,09 % pensiju fondā un veido pensiju kapitālu katram darbiniekam personīgi, tiem var pievienot arī 5 % 2. līmeņa atskaitījumu.

Darba stāžs, par kuru veic uzkrājumus - 40 gadi.

Katras personas nauda ir neaizskarama. Daudzums būs atkarīgs tikai no katra personīgi.

Galvenais - tie ir personiski neaizskarami uzkrājumi, kurus var mantot. Tas likumā jānosaka.

3 % obligāti būtu jānovirza apdrošināšanai,

Atlikušais 1 % apdrošināšanai pensionēšanās laikā.

Gribu uzsvērt, ka 40 gadu stāžs tiek ņemts pie nosacījuma, ka iesāk strādāt 22 gadu vecumā un beidz sasniedzot 62 gadu vecumu, dabiski, ka patiesībā būs daudz vairāk.

Šādi rēķinot ar noteikumu, ka alga ir 1000 (kā norāda valdība) eiro mēnesī, pensija būs aptuveni 700 eiro mēnesī.

Kādas nenoliedzamas priekšrocības ir manā piedāvājumā:

1. Neapšaubāma motivācija saņemt lielāku algu un kontrolēt uzkrājumus personīgajā kontā Pensiju fondā.

Protams, tas krasi samazinās aplokšņu algu skaitu. Dažiem uzņēmējiem būs grūtības, bet ar valsts palīdzību tās jāatrisina. Valstij būtu jāpiedalās problēmu risināšanā.

2. Praktiski visi darba ņēmēji būs apdrošināti.

3. Nākošie pensionāri arī būs apdrošināti.

Ja nedomātu tikai par šodienu, bet raudzītos Latvijas nākotnē - šī sistēma var izveidot normālu medicīnu un nodrošināt pensionārus. Protams, būs jautājums, kur ņemt naudu šodienas pensionāriem? Pensiju fondā ņemiet par 1% gadā. Valstij tas izmaksās ap 20 miljoniem eiro gadā. Bet, ja padomā, cik ierēdņu varētu atbrīvot, ietaupīt viņu uzturēšanas izmaksas, šis skaitlis nebūs tāds.

Interesanti, ka pateicoties tam, pensionāri saņemtu pensijas palielinājumu. Kā tiek darīts daudzās valstīs, pensiju fonds arī nopelnīs un pensija var palielināties līdz pat 800 eiro no 1000 eiro bruto algas.

Atlikušie 11 %, ko samaksājis darbinieks, tiks ieskaitīti budžetā kā tagad.

Secinājums ir neapmierinošs: uz pensionāru rēķina lāpa caurumus budžetā. Vispirms jālikvidē haoss un kontroles trūkums pensiju sistēmā.