Patvaļa un nelikumības Latvijas pensiju sistēmā

Viss sākās 2008.gadā, kad sākās pasaules finanšu krīze.

Budžeta glābšanai Dombrovska valdība no sociālās apdrošināšanas fonda paņēma pensiju uzkrājumus 800  miljonu latu apmērā. Vienkārši konfiscēja, nevienam neprasot, bez jebkādiem likumīgiem lēmumiem. Saeimas lēmuma nebija. Tātad valdība darīja ko gribēja, bez likumiska pamata. Pēc tam trīs gadus piemēroja negatīvu koeficientu pensiju aprēķināšanā, arī bez jebkāda tiesiska pamata. Likums  nosaka, ka Ministru Kabinets var regulēt koeficientu tikai inflācijas robežās. Citiem vārdiem, koeficienti var tikai pieaugt, bet ne samazināties.

Desmitiem tūkstošu cilvēku faktiski zaudēja pensijas 50-150 eiro mēnesī.

Tas nevarētu notikt nevienā citā pasaules valstī. Patiesībā to varētu saukt par gadsimta laupīšanu. Neviena amatpersona netika sodīta. Gluži pretēji, mēs izpelnījāmies ES uzslavu, bet Dombrovska kungs ieguva atbildīgu amatu. Ar pilnu atbildību paziņoju, ka katram pensionāram ir iespēja iesniegt tiesā prasību pret konkrētu amatpersonu, kura pieņēma šādu lēmumu, un viņš uzvarēs šajā tiesā.

Pie mums viss kaut kā tiek aizbildināts ar kolektīvo atbildību, vainīgs - ar kolektīvo bezatbildību. Un tomēr, būtu kaut viena no opozīcijas partijām  noorganizējusi juridisko palīdzību cilvēkiem tiesas lietās un piespiestu atdot likumīgo naudu.

Pats svarīgākais, beidzot sakārtot pensiju sistēmu.

Kas un kādēļ izdomāja šos koeficientus, tas nodots ierēdņu rokās. Ar pilnu atbildību apgalvoju, ka diez vai kāds cilvēks pensionējoties ir spējīgs saprast, kā un kādā veidā viņam tiek aprēķināta pensija. Personīgi esmu saskāries ar gadījumiem, kad pensija elektroniskajā sistēmā bija aprēķināta nepareizi, kā arī oficiāli sniegti nepareizi pensijas aprēķina dokumenti.

Vispār, tas ir briesmīgi. Cilvēks līdz mūža beigām saņems to, ko viņam uzskribelēja bez jebkādas atbildības. Kas ir šīs neprātīgās sistēmas autors? Kam tāda?

Galu galā, kas var būt vienkāršāks: katra strādājošā faktiskais darba stāžs ir 40 gadi, kā minimums. Cilvēks 22 gadu vecumā, bieži daudz agrāk, sāk strādāt, 62 gados, bet drīzumā 65 gados aiziet pensijā. Vienkāršs aprēķins: 20% atskaitījumu  pensijai no bruto algas, no 3% līdz 5% veselības apdrošināšanai - tas jādara darba devējam, un savus darbinieka 11% - kopējām vajadzībām valstī.

Ja zināt savu gada algu, tad zināt arī atskaitījumus pensijai un veselības apdrošināšanai. Tas ir vienīgais stimuls, lai uzraudzītu algu ne aploksnēs un darba devēja atskaitēs. Un pats galvenais - ir vēlme saņemt lielāku algu, un līdz ar to, nodrošinātas vecumdienas. Tikai jūs pats,  nevis kāds cits, pelnīs jūsu pensiju.

Tomēr ir nepieciešams likums, ka nekādos apstākļos valdībai nav tiesību konfiscēt naudu no pensiju apdrošināšanas iemaksām. Likums!!! Tajā pat laikā katrs, bez citu palīdzības, precīzi zinās savus uzkrājumus un pensijas lielumu.

Ja tiks izmantots otrais līmenis, tas dos vēl piemaksu pie pensijas, bet arī jābūt  likumam par 100% šī pensiju līmeņa apdrošināšanu. Var būt arī trešais uzkrājumu līmenis, bet tā jau ir katra izvēle. Bet divu līmeņu gadījumā pensijai jāsasniedz vismaz 53 % no algas.

Minētajā variantā cilvēkam būs zināms viņa pensijas lielums un pastāvīga veselības apdrošināšana, likuma aizsargāta neatkarība nākotnē.

Viss vienkārši un skaidri. Tikai par to ir jācīnās un tas jāpanāk..