Šī gada martā Rēzeknes pilsētas domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu par Pašvaldības policijas pārvaldes likvidēšanu. Kas rūpēsies par cilvēku drošību un turpmāk uzturēs kārtību pilsētā un vai lēmums par pašvaldības policijas likvidēšanu bija vienīgais problēmu risinājums un vai tādas patiešām ir?
Kas notika Rēzeknē?
Lēmums par pašvaldības policijas likvidēšanu stāsies spēkā 2014.gada 31.maijā un esot pieņemts tādēļ, ka veiktais audits par policijas darba pienākumu veikšanas kvalitāti, kā arī pašvaldības finanšu līdzekļu izmantošanas lietderību liecinot par sliktu pašvaldības policijas darbu. Turklāt par policijas darbu tiekot saņemts arī daudz iedzīvotāju sūdzību. Par nekvalitatīvu un neefektīvu pašvaldības policijas darbu, tātad arī par neracionālu nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu, kopumā liecinot ļoti daudzi fakti, tajā skaitā pilsētas vadības mutisko un rakstisko rīkojumu nepildīšana par konkrētu uzdevumu veikšanu.
Izrādās, ka pašvaldības policijas priekšnieks Aivars Stalidzāns no amata tika atbrīvots 2012.gadā. Presē tolaik parādījās ziņa, ka tas noticis pēc strīda ar Rēzeknes mēru. Stalidzāns vērsies tiesā un šā gada sākumā Augstākā tiesa lika Rēzeknes domei Stalidzānu amatā atjaunot. Audits veikts pēc tiesas lēmuma saņemšanas par atjaunošanu darbā, un, pamatojoties uz auditā atklātajiem pārkāpumiem, nolemts pašvaldības policiju Rēzeknē likvidēt, jo tik slikti strādājošu struktūru neesot iemesla uzturēt. Tiesa gan, vēl pirms dažiem gadiem pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņas centrs) ar pašvaldības policijas darbu bija apmierināts tik ļoti, ka Policijas dienā apbalvojumus un pateicības rakstus saņēma daudzi pašvaldības policijas darbinieki, bet Stalidzāns savulaik deviņu gadu laikā, 2000.gadā sākot strādāt kā inspektors pašvaldības policijā, kļuva par pašvaldības policijas priekšnieku. Tagad pilsētas mērs skaidro, ka tik slikta policija nav vajadzīga, pilsētā būs videonovērošanas kameras un ka iegūtā informācija tiks nodota tālāk Valsts policijai, lai tā reaģētu. Savukārt publiskajos pasākumos varot izmantot apsardzes firmu pakalpojumus. Iekšlietu ministrija teic, ka Valsts policijas resursi pilsētā ir ieplānoti, rēķinoties ar pašvaldības policijas atbalstu, tagad būšot jāprasa papildus līdzekļi valsts budžetā. Ministrs arī ir paudis, ka ir bezatbildīgi policistus aizstāt ar kamerām un apsardzes darbiniekiem, jo kārtības uzturēšana ir valsts un arī pašvaldību likumā ierakstīta funkcija. Turklāt apsardzes darbiniekiem nav tādu pilnvaru kā policistiem. Valsts policijai nākšoties strādāt pastiprinātā režīmā. Tāds īsumā ir notikumu kopsavilkums.
Jāsaka, ka arī Rīga ir pilsēta, kurā SC pieder vara. Ar korupciju pašvaldībā un tās uzņēmumos saistīti skandāli, kratīšanas, aresti, arī notiesājoši spriedumi ir nu jau ierasta lieta. Amatpersonas un darbinieki ir strādājuši, viss bijis kārtībā un tad pēkšņi izrādās, ka notiek kukuļņemšana un citas koruptīvas darbības. Domes vadība par to it kā pat nav nojautusi, jo katram jau blakus stāvēt nevarot... Papētot tuvāk, piemēram, kaut vai ar Ceļu pārvaldi saistītās lietas, atklājas, ka „naudas pelnīšanā” uz nodokļu rēķina iesaistītas starpniekfirmas, kuru draugi nav gluži sveši SC. Kad kļuva skaidrs, ka ar atrunāšanos vien galā netikt, Rīgas dome šo savu uzņēmumu vienkārši pārdeva. Tas liek domāt, ka Rīgā viss notiek vienkārši – gribi būt vadītājs vai priekšnieks ar pašvaldību saistītā uzņēmumā vai institūcijā, saimnieko kā gribi un bāz kabatā cik vari, bet „ienākumos” jādalās ar partiju no rokas rokā. Ja pieķers, lielā priekšniecība neko nezinās, jātiek galā pašam, bet, kamēr nepieķer, var krāt naudiņu un cerēt, ka laimēsies izsprukt sveikā. Aiziet no tāda „biznesa” nevar un nedalīties arī nevar, jo lielie priekšnieki „pēkšņi” var atklāt, ka padotais rīkojies pretlikumīgi.
Līdzīgi acīmredzot notiek arī ar pašvaldības policiju, kuras likums ir SC. To, ka Rīgas pašvaldības policija rīkojas nevis pēc likuma, bet pēc savu „priekšnieku” vai politiķu mutiskiem rīkojumiem, apliecina ne viens vien TV redzētais videomateriāls, kad, piemēram, piketa laikā tiesības un pienākumi atšķiras atkarībā no tā, vai cilvēki pieder SC partijai un atbalstītāju pulciņam vai nepieder.
Tādēļ jādomā, ka Rēzeknē ar pašvaldības policiju notikušais ir rezultāts tam, ka Stalidzāns nav piekritis kādai sava „priekšnieka” idejai vai darījumam, kas neatbilst likumam.
Protams, tās ir tikai manas pārdomas un pieņēmumi par notikušo, bet būtu ļoti svētīgi, ja valsts tiesībsargājošās iestādes vismaz mēģinātu noskaidrot pašvaldības policijas likvidēšanas, iespējams, patiesos iemeslus.