Paši pūta, paši dega

Neapšaubāmi, ka Ministru prezidenta Valda Dombrovska demisiju cilvēki vērtē katrs pēc savas morāles un ētikas izpratnes jeb vērtību latiņas.

Protams, šobrīd var zīlēt (un tas arī notiek), vai premjers atkāpās tādēļ, ka skaidri redzēja: viņš nespēs turēt solījumu par godīgu izmeklēšanu un tikpat godīgu tiesu Zolitūdes traģēdijas lietā, jo iesaistīto pušu nauda un ietekme ir tik liela, ka koalīcija, kura gan it kā ir, bet kuras patiesībā nav, nespēs turēties pretī šai varenajai ietekmei. Var minēt, vai tiešām Valsts prezidents ir šantažējis premjeru, liekot viņam atkāpties, lai pie varas tiktu Zaļo un zemnieku savienība un ar ko tad premjeru iespējams tā nobiedēt, lai viņš stundas laikā pieņemtu lēmumu demisionēt.

Ar vārdu sakot, premjera demisija būs iemesls diskusijām un minējumiem vēl labu laiku. Taču ir visai dīvaini, ja, iesaistoties vērtējumos un diskusijās, sev tiek piemērots viens standarts, bet pārējiem – pavisam cits. Gribot negribot jāatceras vecais sakāmvārds par baļķi savā acī, kuru cilvēks nekādi nespēj ieraudzīt.

„Saskaņas centrs” (SC), kurš jau paudis gatavību strādāt nākamajā valdībā, uzskata, ka tam nav nekādas atbildības un saistības ar traģēdiju Zolitūdē, kur, sabrūkot veikala „Maxima” jumtam, bojā gāja 54 cilvēki. Protams, Rīgas domes vadība nenoliedz, ka būvniecību pārrauga pašvaldība un kā savas atbildības piemēru min to, ka pašvaldības būvvaldes darbu vērtēs to cilvēku komisija, kurus paši ir pieņēmuši darbā un kuri pilnībā ir atkarīgi no domes vadības – tā teikt, paši pūta, paši dega.

Tagad, pēc traģēdijas, viens no lielajiem pārmetumiem valdībai un Saeimai ir grozījumi likumā par būvniecību, kas atbildību par kontroli būvniecības jomā pārlika uz pašvaldību pleciem. Kritizējot šo lēmumu, SC negrib atcerēties, ka 2009. gadā, kad Saeima pieņēma šos grozījumus, Saeimas deputāts bija arī Nils Ušakovs un gan viņš, gan viņa biedri no SC ne vārdiņa nebilda pret iecerētajiem grozījumiem un pavisam mierīgi nobalsoja par tiem. Ušakovs jau ir paudis, ka joprojām neredzot pamatu uzskatīt, ka Rīgas Būvvaldes darbā būtu pieļauti kādi pārkāpumi. Vienīgais, ko viņš kā Rīgas domes priekšsēdētājs varot darīt, ir turpināt strādāt, palīdzēt cietušajiem un bojāgājušo ģimenēm, palīdzēt izmeklēšanai. Arī SC Saeimas deputāts Valērijs Agešins raidījumā „Sastrēgumstunda”, atbildot uz jautājumu par Ušakova atbildību, kura uzraudzībā ir Rīgas Būvvalde, sacīja, ka tās ir divas atšķirīgas situācijas un jautājums par to, kā mēs tulkojam politisko atbildību, jo Ušakovs baudot rīdzinieku uzticību, atšķirībā no valdības, kura nebauda uzticību. Politiskā atbildība varot izpausties arī tā, ka cilvēks demisionē, bet varot izpausties, arī paliekot savā vietā, strādājot un atlaižot ierēdņus.

Ja nemēģinām saprast šo savdabīgo politiskās atbildības skaidrojumu – ka vieniem, kuri kādreiz vēlēšanās saņēmuši pietiekami daudz vēlētāju balsu, lai iekļūtu deputātos, ir viena veida atbildība, bet visiem pārējiem, kuri arī ir iekļuvuši deputātos ar vēlētāju atbalstu, nezin kādēļ ir cita veida atbildība, tad vēl tomēr paliek jautājums par parasto aritmētiku. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās Rīgā piedalījās 55,55% no visiem Rīgas vēlētājiem. Savukārt no šiem nobalsojušajiem par SC un Amerika partiju nobalsoja 58,54%. Tātad par Ušakovu un Ameriku nobalsoja vien trešdaļa rīdzinieku, kas tomēr nav rīdzinieku vairākums. Jau pavisam nelāgi kļūst, dzirdot Agešina sacīto, ka SC un arī vēlētājiem rūp vēlētāju sociālais labums un nevis tiesiskums.

Kaut kā atgādina gan Orvelu un viņa „Dzīvnieku fermu”, gan bijušo PSRS ar partijas un VDK vienīgo patiesību un vienīgo pareizo izpratni par tiesiskumu, likumiem, cilvēktiesībām un buržuāziju, kas jānīcina visiem spēkiem. Jau atkal baisi.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais