Ačgārna bezdarbnieku apmācība

Tirdzniecība izjūt vislielāko darba roku trūkumu – NVA vien 15% vakanču ir tirdzniecības darbinieki. Vienlaikus valsts atbalsts apmācībām tirdzniecības profesijās ir paredzēts tikai 1,5% jauniešiem - bezdarbniekiem. Nozare dod 33% (nepilni 3 miljardi eiro) valsts budžeta ieņēmumu, bet atbalstu saņem “kaķa asaru” apjomā.

Valsts izglītības attīstības aģentūra šodien paziņoja par papildu uzņemšanu 22 profesionālās izglītības iestādēs visā Latvijā Jauniešu garantijas projektā, kas noritot „jau ceturto gadu ciešā sadarbībā ar darba devējiem”. Profesiju klāsts pirms katras uzņemšanas esot saskaņots ar uzņēmējiem, tādējādi pēc iespējas ātrāk sagatavojot darba tirgum nepieciešamos speciālistus. Šis esot viens no sekmīgākajiem projektiem Eiropas Savienībā, jo šogad iekļuvis Eiropas Komisijas konkursa Regio Stars 2018 finālā, kurā apbalvo veiksmīgākos ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu īstenotos projektus.

Uz šodienu Valsts nodarbinātības aģentūrā reģistrētas 4662 vakances, no kurām 660 ir tirdzniecības darbinieki (15 procenti). Patiesībā darba tirgū ir vismaz divtik lielāks pieprasījums pēc tirdzniecības darbiniekiem. Tajā pašā laikā jauniešu garantijas projektā no 32 profesijām iekļauta tikai 1 tirdzniecības profesija (pārdevējs) un izdalītas 25 vietas no 1500 (1,5 procenti). Pie tam piedāvātā pārdevēju apmācības programma Daugavpils tirdzniecības profesionālā vidusskolā nav saskaņota ar nozares darba devēju organizāciju.

Projektu „ Jauniešu garantijas ietvaros” finansē ar ES Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas un Eiropas Sociālā fonda atbalstu, kā arī no Latvijas valsts budžeta. Atgādinām, ka tirdzniecības nozare dod vairāk kā 33 procentus no valsts budžeta ieņēmumiem nodokļos.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijas Tirgotāju asociācija vērsusies valdībā ar aicinājumu sniegt skaidrojumu par šādu ačgārnu valsts atbalsta politiku nodarbinātības un profesionālās apmācības jomā.

Viedokļi

Tas, ka par kiberincidentiem, kas skāruši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), plaši nerunā, nenozīmē, ka uzņēmēji nav pakļauti kiberdraudiem. Ikvienam kaitē izpratnes trūkums par kiberdraudu patieso apjomu un to potenciālo ietekmi ne vien uz MVU, bet arī to partneriem un klientiem. Pastāvošo draudu neapzināšanās liedz iespēju sagatavoties sava uzņēmuma un klientu pasargāšanai.

Svarīgākais