Ačgārna bezdarbnieku apmācība

Tirdzniecība izjūt vislielāko darba roku trūkumu – NVA vien 15% vakanču ir tirdzniecības darbinieki. Vienlaikus valsts atbalsts apmācībām tirdzniecības profesijās ir paredzēts tikai 1,5% jauniešiem - bezdarbniekiem. Nozare dod 33% (nepilni 3 miljardi eiro) valsts budžeta ieņēmumu, bet atbalstu saņem “kaķa asaru” apjomā.

Valsts izglītības attīstības aģentūra šodien paziņoja par papildu uzņemšanu 22 profesionālās izglītības iestādēs visā Latvijā Jauniešu garantijas projektā, kas noritot „jau ceturto gadu ciešā sadarbībā ar darba devējiem”. Profesiju klāsts pirms katras uzņemšanas esot saskaņots ar uzņēmējiem, tādējādi pēc iespējas ātrāk sagatavojot darba tirgum nepieciešamos speciālistus. Šis esot viens no sekmīgākajiem projektiem Eiropas Savienībā, jo šogad iekļuvis Eiropas Komisijas konkursa Regio Stars 2018 finālā, kurā apbalvo veiksmīgākos ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu īstenotos projektus.

Uz šodienu Valsts nodarbinātības aģentūrā reģistrētas 4662 vakances, no kurām 660 ir tirdzniecības darbinieki (15 procenti). Patiesībā darba tirgū ir vismaz divtik lielāks pieprasījums pēc tirdzniecības darbiniekiem. Tajā pašā laikā jauniešu garantijas projektā no 32 profesijām iekļauta tikai 1 tirdzniecības profesija (pārdevējs) un izdalītas 25 vietas no 1500 (1,5 procenti). Pie tam piedāvātā pārdevēju apmācības programma Daugavpils tirdzniecības profesionālā vidusskolā nav saskaņota ar nozares darba devēju organizāciju.

Projektu „ Jauniešu garantijas ietvaros” finansē ar ES Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas un Eiropas Sociālā fonda atbalstu, kā arī no Latvijas valsts budžeta. Atgādinām, ka tirdzniecības nozare dod vairāk kā 33 procentus no valsts budžeta ieņēmumiem nodokļos.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijas Tirgotāju asociācija vērsusies valdībā ar aicinājumu sniegt skaidrojumu par šādu ačgārnu valsts atbalsta politiku nodarbinātības un profesionālās apmācības jomā.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais