Sestdiena, 13.aprīlis

redeem Egils, Egīls, Nauris

arrow_right_alt Viedokļi

Mobilitātes iespējas reģionos – ekonomiskās izaugsmes atslēga

© Publicitātes foto

Mobilitāte ir 21. gadsimta ekonomikas konkurētspējas priekšrocība. Tā ir kā starta kapitāls gan indivīda, gan arī uzņēmuma vai organizācijas mērogā. Un tas attiecināms uz ekonomiku ne vien galvaspilsētā, bet arī reģionos.

Es pat gribētu teikt, ka reģionos jo īpaši, jo tieši sasniedzamība ir reģionālo apkaimju un centru ekonomikas dzinējspēks. Taču, kamēr valstī esošā kārtība sabiedriskā transporta pakalpojumu jomā turpinās likt šķēršļus privāto pasažieru pārvadātāju ienākšanai reģionu tirgū, uz mobilitātes iespēju paplašināšanu un līdz ar to ekonomisko izaugsmi nevaram cerēt.

Mobilitātes trūkums ierobežo

Peļņu nesoša uzņēmējdarbība nenoliedzami tiek uzskatīta par vienu no ekonomiskās izaugsmes faktoriem valstī un tiek asociēta ar pilsētvidi. Tikmēr nereti reģionu apkaimēs un nomalēs, kur iedzīvotāju blīvums ir mazāks, iespējas izveidot veiksmīgu biznesu ir ierobežotas un nākas saskarties ar lielākiem izaicinājumiem. Lai arī pēdējos gados plaši izskanējis, ka arvien vairāk iedzīvotāju darbspējīgā vecumā labprāt pārceļas uz Pierīgas reģioniem, apliecinot, ka interese dzīvot ārpus galvaspilsētas ir, tās īstenošanu ietekmē dažādi faktori, kuru pamatā ir mobilitātes trūkums. Mēs jau šobrīd redzam, ka pakalpojumu pieejamība attīstības centros ir labāka nekā perifērijā, tāpēc pieaugoša konkurence pasažieru pārvadājumos reģionos būtu ne vien apsveicama, bet arī veicināma, kas redzams problemātikā ar pēdējā gada laikā atceltajiem pasažieru reisiem. Ja cilvēkiem netiks nodrošinātas papildu iespējas reģionālajā mobilitātē, nekas nemainīsies. Ne velti dažādās Latvijas pilsētās darbspējīgu iedzīvotāju skaits sarūk, jo teikšu tā: dzīvība ir tur, kur ir kustība.

Autobusu komercreisi reģionu attīstībai

Autobuss nemainīgi Latvijā ir izplatītākais pasažieru pārvadājumu transportlīdzeklis, bez kura reģioni nav iedomājami. Prognozējami kustības grafiki, dažādu transportu veidu, piemēram, dzelzceļa, savienošana ir primārās autobusa priekšrocības. Tikmēr ne mazāk svarīga ir cena un tas, ka maršrutus un pieturvietas var pielāgot atbilstoši vidējā termiņā mainīgajai situācijai un pieprasījumam. Es pats, izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumus, galveno uzmanību pievēršu ceļā pavadītajam laikam, pilsētas un reģionālā transporta savienojumam, un komfortam. Komercreisu ieviešana starp pilsētām sniegtu būtisku pienesumu reģioniem un to attīstībai. Kā piemēru minēšu Liepāju, kas 2027. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Jauni maršruti prognozējamu un paaugstināta komforta pasažieru pārvadājumu segmentā tikai pozitīvi ietekmēs Kultūras galvaspilsētas pieejamību un pasākumu apmeklētību, kā arī kopumā veidos pamatu jauniem tūrisma projektiem un uzņēmējdarbībai nākotnē.

Esmu dzirdējis, ka šobrīd Latvijā interesi par jaunu reģionālo komercreisu maršrutu ieviešanu ir izrādījuši privātie autobusu pārvadātāji, kas līdz šim ir nodrošinājuši starptautiskus reisus. Līdz ar to ceru, ka valsts dos iespēju privātajiem pārvadātājiem ienākt esošajā tirgū, lai dotu izvēles iespējas pasažieriem un veicinātu mobilitāti starp Latvijas pilsētām. Šobrīd, lai ērti un komfortabli nokļūtu uz koncertu “Lielajā Dzintarā”, man nav citas izvēles, kā vien braukt ar savu auto. Taču, ja būtu pieejams ērts, kvalitatīvs augsta servisa autobuss, es izskatītu iespēju braukt ar to. Un esmu pārliecināts, ka neesmu vienīgais.

Gvido Princis, bijušais Rīgas pilsētas galvenais arhitekts, "UrbanComm" valdes priekšsēdētājs