Dzīvnieks tā ir lieta, manta, veca sega, zābaks – vai arī tu spēj šeit likt vienādības zīmi?!

 
©Publicitātes foto

Stafordšīras terjeru Marko un Desildas lietā – piespiedu darbs. Jūrmalā suņa nositēju (viņam neizdevās) gaida tiesas sēde. Cēsu suncis ar smagu diabētu nogādāts „Ulubelē”. Smiltenes suns ar audzēju „pazudis” no redzesloka pirms PVD ierašanās, jo saimnieks pabijis valsts aparātā „pie šprices” un zina – pierādījumus būs likvidēt, spalvu spodrināt!

Ko tad mēs? Mēs tikai par mežā izmestu kuci ar kucēniem vēlējāmies ieraudzīt uzrakstu Kriminālā? Tā vietā būs kārtējā administratīvā, ar pārdesmit eiro lielu sodu. Jo nakts aizsegā izmest kuci ar kucēniem mežā, desmitiem kilometru no savas mājas ir taču fantastiski spoža ideja! Kamēr citās valstīs tiek piespriesti reāli cietumsodi, mūsējie kā labie samarieši pakrata ar pirkstu vai par apzinātu cietsirdīgu slepkavību liek lapas pagrābt!

Tikai pateicoties labu, redzīgu cilvēku uzmanībai un vēlāk jau mūsu uzņēmībai, visi kucēni tika atrasti un kopā ar mammu nogādāti drošībā dzīvnieku patversmē „Ķepu-ķepā”. Bet kas notiktu, ja viņi nebūtu pamanīti? Ja Ivonna nakts melnumā nebūtu skrējusi meklēt kucēnus? Kas notiktu tad? Kucīte ar mazajiem tika pamesti mežā vien pāris kilometrus no Bauskas šosejas. Iespējamās avārijas pat ar ļoti nopietnām, varbūt pat letālām sekām, kas varēja būt, nakts melnumā šoferīšiem traucoties pa maģistrāli un pēkšņi uz ceļa redzam izlecot kucēnu? Bojāgājuši cilvēki un dzīvnieki. Bet nekas - tā jau ir tikai administratīvā lietvedība! Un kas tad sanāk - tie taču ir tikai suņi, kas izmesti nakts melnumā ārā. Nevienam nevajadzīgi, lieki. Kā apnikuši zābaki vai maisiņi, kurus iemetam miskastē.

Ja jūs zinātu tās šausmas, kas pārņēma mazās dvēselītes tajos mirkļos, kad, izmesti svešā, nepazīstamā vietā mežā, viņi visi paklīda, kur kurais. Kuce ar trim mazajiem vienā pusē, citi trīs atstatus, viens kucēns žēli bļaujošs ceļa malā! Un pats pēdējais mazulis palika sēžam tajā pašā vietā, kur viņu izmeta, joprojām uzticīgi ticot un cerot, ka notikusi kāda kļūda. Jo viņš... viņš jau neko nav nogrēkojies.

Joprojām mūsu, dzīvnieku aizstāvju, darbs tiek iemīts dubļos. Par mums smejas gan valsts institūcijas, gan šādi „varoņi”. Man ļoti žēl, ka mūsu valstī vairs nav kauna staba.

Diez cik lielu administratīvo/kriminālatbildību varētu piemērot mums par datu aizsardzības pārkāpumu... Ja mēs tā gluži netīši publicētu šos varoņus - ja valsts savus instrumentus nevar sakārtot, varbūt ir jāķeras pie šī jautājuma sabiedrībai? Mums nieka 12 stundu laikā izdevās noskaidrot gan saimniekus, gan adresi! Varbūt tomēr publiskai iztirzāšanai? ..

Protams, pēdējais, bet ne mazsvarīgākais jautājums kā vienmēr ir: kurš segs izmaksas? Kurš segs astoņu kucēnu vakcināciju, čipēšanu, reģistrēšanu, uzturēšanu, attārpošanu?

Ja jūs zinātu, kādas cērmju lēvenis no viņiem birtin bira! Un cik negulētu nakšu ar kucēniem pie sistēmām mēs pavadījām! Mans mazais mīļais Fredis ar gaišo degunu, par kura dzīvību mēs dabūjām pacīnīties piecas dienas! Viņā esošie tārpi savēlās kamolā, un mēs mazo gandrīz zaudējām. Bet nē! Par laimi, no nāves ķetnām kopā ar vetārstiem mums viņu tomēr izdevās izvilkt.

Bet jā - joprojām ir jautājums, kas segs visas izmaksas? Par darbu nakts melnumā pat nerunāsim. Arī Ivonna naudu par savu iztērēto degvielu mums nepieprasīs. Medikamenti un zāles, vakcīnas, čipi, pases! Jā, tas gan kā vienmēr sastāda paprāvu summiņu. Es nemaz nerunāšu par dzīvnieku ikdienas aprūpi. Par telpu tīrīšanu, uzkopšanu un dezinficēšanu, par karantīnas boksiem, lai neesošās ziemas dēļ pie iespējamā riska izvairītos no dažnedažādām vīrusu saslimšanām. Par kucēnu kvalitatīvu pārtiku, ko šie mazie badmiras spēja apēst daudz un dikti. Un joprojām sešas no šīm dzīvībām atrodas pie mums un gaida māju piedāvājumus.”

Šoreiz visam par godu mēs esam izlēmuši mēģināt sniegt civilprasību tiesā, jo, ja valsts neuzskata, ka šādiem cilvēkiem ir jāatbild par šo rīcību, tad mēs gan vēlētos vismaz no finansiālā viedokļa pacensties piedzīt izdevumus un atbildību. Varbūt mums izdodas - par ko gan stipri šaubos, bet vismaz - dokumenti viņiem būs „saķēpāti”. Ceru, ka Jūs atbalstīsiet šo ideju, jo tikai kopā mēs varam mēģināt to visu mainīt un vērst par labu.

Patversme „Ķepu-ķepā”, kuras misija ir glābt dzīvniekus un atrast tiem labus saimniekus un labas mājas, spēj eksistēt, tikai pateicoties ziedotāju atbalstam. Varbūt neesiet vienaldzīgi un ieguldiet kaut mazumiņu arī no savas puses! Dzīvās radībiņas par to būs tikai pateicīgas.

Gundega Bidere, dzīvnieku aizsardzības biedrības „Ķepu-ķepā” vadītāja

Ziedojumiem bankā:

DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA „ĶEPU-ĶEPĀ”

Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983

Reģistrācijas numurs: 40008176673

BIC/swift kods: HABALV22

Pay Pal ātrais maksājums: PayPal.Me/kepukepa

pay pal: dzab_kepukepa@inbox.lv

Ozolnieku novads, Salgales pagasta Rēvici