Reklāmas ierobežojumi – ierocis mediju un valsts suverenitātes vājināšanai

 

Mediju vidi novembrī satricinājušais All Media Baltics lēmums slēgt vecākā Latvijas privātā televīzijas kanāla LNT Ziņu dienestu, atsedzis ne visai jaukas žurnālistikas aizkulišu dzīves ainas, par kādām lielai daļai sabiedrības nebija ne jausmas., skatītāju apjūsmotās TV personības nemaz nav bijušas televīzijas algoti darbinieki, bet gan pašnodarbinātie va Izrādās i honorāru saņēmēji. Tagad darbu zaudējušie paliek bez sociālajām garantijām. Darba tiesiskās attiecības un mēģinājumi to apiet izmaksu mazināšanai ir jūtīgs jautājums. Bet atstāsim to pašu iesaistīto un atbildīgo institūciju ziņā.

Bet par naudu gan parunāsim. Lai kādi būtu kanāla saimnieku patiesie motīvi slēgt LNT Ziņu dienestu, apvienojot to ar TV3 Ziņu dienestu, tie ir saistīti ar finansēm. Ja medijam klātos labi, un īpašniekiem tas nestu peļņu, šāda Ziņu dienesta slēgšana nenotiktu. Taču tā nav. Tas pamudināja paraudzīties, vai var vilkt paralēles starp LNT Ziņu dienesta slēgšanu un kādu pirms gada pieņemtu politisku lēmumu - izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka, ka no 2019. gada 1.jūlija stājas spēkā kreditēšanas reklāmu aizliegums.

Nevienam nav noslēpums, ka kopš sociālo mediju uzvaras gājiena sākuma 2008.gadā, kas sakrita arī ar finanšu krīzes gadiem, vairuma Latvijas masu mediju finansiālais stāvoklis nav spīdošs. TV un radio reklāmas tirgus pēdējos gados bijis vājš un lielā mērā balstījies tieši uz kreditēšanas reklāmām. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) jau vasaras sākumā brīdināja, ka augstākminēto PTAL ierobežojumu dēļ Latvijas reklāmas tirgus samazināsies par trešdaļu jeb apmēram 24,5 - 26 miljoniem eiro. Latvijas Reklāmas asociācija prognozēja, ka minēto grozījumu dēļ televīziju un radio ieņēmumi samazināšoties par 15-20%. Pat Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa ieteica pārskatīt to likuma grozījumu daļu, kas attiecas uz kreditēšanas reklamēšanu.Tomēr tas palika spēkā. Pie kā tas noveda?

Palūkojoties uz reklāmas izdevumiem, ko banku un finanšu tirgus spēlētāji tērē, iegādājoties reklāmas laiku LNT telekanālā, redzams, ka kopš kreditēšanas reklamēšanas aizlieguma stāšanās spēkā 2019. gada 1.jūlijā līdz 30. oktobrim LNT ieņēmumi no reklāmām samazinājušies par 82%, salīdzinājumā ar to pašu laika periodu 2018. gadā. Visdramatiskākais kritums reģistrēts tieši jūlijā - 94% un kopš tā laika televīzija tā īsti nav atguvusies un sameklējusi tikpat dāsnus reklāmdevējus. Skaidrs, ka naudas izteiksmē trieciens ir bijis pamatīgs un ļoti iespējams, ka tas pamudināja īpašniekus spert radikālu soli, slēdzot valstī vecāko privāto Ziņu dienestu un mainot LNT kanāla formātu. Viņi vienkārši saprata, ka ilgstoši nespēs finansēt kanāla līdzšinējo darbību bez adekvātiem ieņēmumiem.

Šis gluži nav stāsts par tauriņa spārnu novicināšanu vienā zemeslodes pusē un gaisa vibrāciju izraisītu zemestrīci otrā pusē. Tomēr nevar noliegt, ka viens nepārdomāts lēmums ir veicinājis saturiski spēcīgaZiņu dienesta bojāeju un neatkarīgas, pētnieciskas žurnālistikas būtisku apdraudējumu. Šodienas pasaulē, kur medijs ir kļuvis par ieroci, neatkarīga un saturiski spēcīga žurnālistika ir suverēnas valsts fundaments. Un kur gan ir teikts, ka LNT būs vienīgais upuris? Reklāmas tirgus joprojām ir vājš un vairāku citu mediju dzīvība karājas mata galā. Kādam pietiks ar vienu spēcīgāku ekonomikas «nodrebēšanu» vai vēl kādu sasteigtu lēmumu, lai izbeigtu eksistenci un padarītu informatīvo telpu vēl trūcīgāku un valstisko suverenitāti vēl apdraudētāku. Vai tiešām tas ir mūsu interesēs?

Domāju, ir vērts uzsākt diskusiju, vai kreditēšanas reklamēšanasaizliegums patiešām pilda savu īsto misiju? Bigbank šoruden veiktā aptaujā noskaidrojām, ka cilvēki nemaz nav tik bezatbildīgi. Trīs ceturtdaļas aptaujāto ļoti rūpīgi izvērtē nepieciešamību aizņemties naudu un salīdzina vismaz trīs aizdevēju piedāvātos nosacījumus. Savukārt tieksme aizņemties bezatbildīgi piemīt tikai pāris procentiem cilvēku, un tie visbiežāk ir ar zemu izglītības līmeni un neapskaužamu finansiālo stāvokli. Vēl aptuveni desmitajai daļai iespējas aizņemties ierobežo sabojātā kredītvēsture vai uz viņu pleciem jau uzkrauts kredītu slogs. Aizdevēji tiem naudu dod negribīgi vai nedod vispār. Diez vai reklāmu aizliegums kaut kādā veidā atvieglos šo cilvēku dzīvi.

Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka dažu procentu bezatbildīgu cilvēku dēļ pārējiem ir ne tikai ierobežotas izvēles iespējas, bet tiek būtiski samazināta informatīvā telpa un tiek apdraudēta Latvijas valstiskā suverenitāte. Tā ir pārāk augsta cena dažu tūkstošu neapdomīgu indivīdu «glābšanai».

Ģirts Kurmis, Bigbank Latvija vadītājs

 

Abonē