Politiskais mantojums un nākotnes vīzija
Situācija, kad starp vēlēšanām ir divi ar pus politiskā miera gadi, ir reizi četros gados. Tas ir laiks, kad politiķi var darīt kaut ko paliekošu ar ilgtermiņa rezultātiem, jo vēlēšanas pēc Latvijas termiņiem ir nepārredzamā nākotnē.
Tas ir laiks, kad var, vienkāršoti sakot, sākt būvēt sev pieminekli. Vai tā ir gaismas pils vai savs tilts vai lidosta, vai varbūt padarīt kādu Latvijas nozari par ilgtermiņa valsts un tautas attīstības virzītājspēku. Savukārt vēlētājiem tas ir laiks, kamēr viņam neskalo smadzenes ar reklāmu, sākt pieskatīt sev potenciālos favorītus nākamajām vēlēšanām, lai pēc tam nebrīnītos par savas izvēles dīvainību.
Kas ir politiskais mantojums, ko rada politiķis savas aktīvas darbības laikā? Es esmu pārliecināts, ka tai nav obligāti jābūt tādai gigantiskai veiksmei, kāda ir somiem Nokia, amerikāņiem - Silikona ieleja, vai varbūt kā medicīna šveiciešiem un frančiem, vai izglītība - angļiem un zaļās tehnoloģijas enerģētikā Vācijai. Politiskais mantojums var sastāvēt arī no daudzām nelielām lietām, kas veido kopējo viedokli par politiķi, vai viņš ir kaut ko izdarījis vai nav.
Protams, ir vesela šlaka politiķu, kuri varēs teikt, ka viņa mantojums ir tas, ko viņš nav ļāvis izdarīt citiem un pašam viņam nav ļāvuši oponenti izdarīt.
Ko es gribēju ar to visu teikt?
Man sāk rasties pārliecība, ka tieši reālā politiskā nospieduma, ko vieni vai otri politiķi ir atstājuši Latvijas politiskajā vēsturē, neizvērtēšana, izraisa nākotnes vīzijas trūkumu un šā brīža politiskā piedāvājuma lielākoties pliekanību un seklumu, kas arī atspoguļojas vēlētāju atbalsta un intereses trūkumā (vismaz to rāda reitingi)!
