Pozīcijas un opozīcijas loma Rīgas Domē
Skatoties uz norisēm un attiecībām starp pozīciju un opozīciju Rīgas domē, rodas sajūta, ka opozīcija dzīvo, ja ne uz citas planētas, tad vismaz citā pilsētā ar citām vajadzībām jau nu noteikti. Gadījumos, kad pašvaldības dienas kārtībā parādās jautājums par iespējamiem uzlabojumiem pilsētas infrastruktūrā, vai jaunām būvēm, kas uzlabos iedzīvotāju komforta līmeni, opozīcija pēkšņi atdzīvojas un no tās pārstāvju puses uzreiz straumēm seko daudzi jo daudzi neapmierināti komentāri - to jau nu mums nevajag, Rīga un rīdzinieki bez tā noteikti var iztikt, utt.
Diskusija pati par sevi būtu apsveicama, tomēr bēdīgi, ka šie komentāri tiek argumentēti ar kaut kādām mistiskām alternatīvām, ko pat paši komentētāji neuzskata par nopietnām. Tas jau nu nekādi neatbilst tēzei, kas dominē visu domē pārstāvēto spēku retorikā pirms vēlēšanām, ka Dome ir saimnieciska struktūra, kurai ir jāstrādā rīdzinieku labā.
Drusku atejot no Rīgas domes, simptomātisks gadījums bija Saulkrastu apvedceļa būve. Būvdarbu laikā projekts tika asi kritizēts par izmaksām, un par tā lietderību, savukārt kopš apvedceļa atklāšanas, kā šobrīd varam novērot, neviens neko vairs nesaka, jo par ceļa lietderību, katrs pats var pārliecināties. Grūtu sabiedrībai iestāstīt pilnīgi neadekvātas lietas.
Domāju, ka Rīgā notiekošais ir ļoti līdzīga situācija. Savulaik, kā dārga un nelietderīga, tika kritizēta jaunu autobusu iegāde - vai kāds pasažieris šodien atbildēs, ka šie jaunie autobusi, kas tagad kursē Rīgā bija nelietderīgs pirkums.
Līdz ar to nobeigumā gribēju teikt, katra lieta, kas tiek īstenota sabiedrības labā, visiem atmaksājas - gan pozīcijai, gan opozīcijai.
Protams, opozīcijas loma ir skatīties pozīcijai uz pirkstiem un sist pa tiem, ja nagi paliek pa garu. Tomēr princips - neko nevajag darīt, jo var jau nedarīt un bez tā var iztikt, ir pats neproduktīvākais. Vai rīdzinieki būtu kļuvuši bagātāki ja netiktu uzbūvēts, piemēram, Dienvidu tilts? Protams, ka nē - nauda tiktu iztērēta citur, jo tāpēc jau tie ir budžeta līdzekļi lai tiktu tērēti sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanai. Tāpēc būvējiet, atjaunojiet un uzlabojiet un sabiedrība jūs novērtēs.
P.S. Šis stāsts nav par esošo Rīgas domi, bet, gan bāzēts uz novērojumiem, par norisēm pilsētā kopš 2000. gada. Pilsētas mēru, kurš atļāva koka apbūves vietā izveidot jūgendstila rajonu, sākotnēji arī ļoti kritizēja, savukārt tagad viņam uzstāda pieminekļus.
