Nāvessods

Neiedziļinoties jautājumā ir vai nav vajadzīgs nāvessods, gribētu dalīties sajūtās kas radās dzirdot, kā šis jautājums tika „iespēlēts” politiskajā dienaskārtībā.

Tas notika agri no rīta Tieslietu ministra Gaida Bērziņa intervijas Latvijas Radio1 laikā. Paziņojumam tik labvēlīgs moments, ka pat žurnālists nenoticēja savām ausīm un pēc pauzes pārprasīja, ko ministrs ir domājis ar sevis teikto.

Man jau liekas, ka advokāts Gaidis Bērziņš priekš sevis jau sen ir ticis galā ar jautājumu: „Vai vajag vai nevajag nāvessodu?” Taču politiķis Gaidis Bērziņs parādīja zināmu asprātību un kreativitāti, lai sevi profilētu valdībā. Ir grūti izcelties valdība, kurā dominē premjers un kur esošajā sociāli ekonomiskajā situācijā ministriem grūti atrast savu identitāti, kur nu vēl pieteikt sevi ar spēcīgu sabiedrisko domu viļņojošu viedokli.

Valdības kolēģu reakcija ir samērā likumsakarīga, tāpat kā uz sabiedriskajā sektorā strādājošo algu iesaldēšanas jautājumu – klusums. Izņemot iekšlietu ministra M.Segliņa mēģinājumu iesaistīties debatē, lai profilētos TP kongresa priekšvakarā, jo viņam taču jābūt partijas priekšsēdētāja amata cienīgam.