Krievijas deputātu ālēšanās Bundestāgā

© Edvīns Šnore

Šī gada EDSO parlamentārās asamblejas [EDSO PA] vasaras sesija 11. jūlijā noslēdzās ar skandālu. Skaļi cērtot durvis sēžu zāli pameta Krievijas delegācijas pārstāvji. Viņus neapmierināja asamblejas pieņemtās rezolūcijas, kurās tika nosodīta Krievijas politika.

Simboliski, ka šogad EDSO PA sesija notika Vācijas Bundestāgā. Jau sēdes sākumā Krievijas pārstāvis Oņiščenko klātesošajiem parlamentāriešiem no 57 EDSO dalībvalstīm daudznozīmīgi norādīja, ka nevajagot aizmirst, ka “virs ēkas, kurā mēs atrodamies, 1945. gadā tika uzvilkts manas valsts karogs”.

Šis arguments gan nemainīja klātesošo kritisko viedokli pret Krievijas politiku šodien. Zviedrijas, Latvijas, Lietuvas u.c. valstu parlamentāriešu parakstītajās rezolūcijās Krievija tika aicināta pārtraukt nelikumīgo Krimas okupāciju, izbeigt cilvēktiesību pārkāpumus un minoritāšu diskrimināciju. Neskatoties uz Krievijas mēģinājumiem izņemt no EDSO PA darba kārtības tai netīkamās rezolūcijas, tās tomēr tika liktas uz balsošanu un vienbalsīgi pieņemtas. Krievijas protestam nepievienojās neviens no klātesošajiem EDSO dalībvalstu deputātiem.

Redzot, ka lietas neiet tā, kā gribētos, Krievijas deputāti sāka izturēties klaji izaicinoši un rupji. Viņi apsūdzēja sēdes vadītāju un klātesošos politiskā korupcijā un sazvērestībā pret Krieviju. Brīdī, kad uzstājās Ukrainas deputāte Krievijas delegācijas vadītājs, Valsts domes priekšsēdētāja vietnieks Pjotrs Tolstojs rādīja viņai provokatīvus žestus, imitējot šaušanu runātājas virzienā.

Tradicionāli Krievija izmanto EDSO PA tikšanās, lai cita starpā apsūdzētu Latviju - par nepilsoņiem, izglītības reformu utt. Šoreiz Latvija tika likta mierā, jo tam vienkārši, šķiet, neatlika krievu deputātu laika un enerģijas. Teju visas viņu uzstāšanās tika veltīta tam, lai atkautos no klātesošo kritikas.

Pēc sēdes Krievijas deputāts Slutskis savas valsts medijiem pārsteidzošā kārtā klāstīja, ka šogad kopējā atmosfēra EDSO PA esot bijusi draudzīgāka Krievijai, nekā citus gadus. Mani novērojumi gan liecina par pretējo. Nevar nepamanīt tendenci, ka starptautiskajā arēnā ticība Maskavai būtiski mazinās un sabiedroto skaits rūk.

Tagad Krievijas delegācijas vadība apsverot domu pamest EDSO PA pavisam. Krievija jau nepiedalās Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā. Maskava dzen sevi ar vien dziļākā stūrī. Pēc neveiksmīgās sēdes jau minētais Tolstojs publiski piedraudēja, ka rēķināties ar Krievijas viedokli viņš EDSO PA “piespiedīšot”. Interesanti, kā? Ar spēku? Tā vien šķiet, ka spēks kļūst par vienīgo argumentu Krievijas arsenālā, kas vēl strādā. Taču tikai pret tiem, kas ir mazāki, vājāki un nav NATO.

Edvīns Šnore

Latvijas delegācijas vadītājs EDSO PA

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais