Junkeram ir jāatkāpjas

Pirms vairākām nedēļām Saeimas Eiropas lietu komisijā tika apstiprināta Latvijas negatīvā pozīcija attiecībā uz Eiropas komisijas priekšlikumiem ieviest obligātas kvotas migrantu sadalei pa ES valstīm un noteikt sodus tiem, kas šīs kvotas neievēro – EUR 250 000 par katru neuzņemto migrantu.

Tā bija EK augstprātības un cinisma kulminācija, ar kuru Junkers izaicinoši nāca klajā trīs nedēļas pirms Lielbritānijas referenduma. Eiropas lietu komisijas sēdē es paudu, ka ir žēl noskatīties, kā Junkers pats ar savām rokām grauj Eiropas savienību. Nu tas ir noticis. Referendums ir aiz muguras un Eiropas savienībā ir kļuvis par vienu valsti mazāk. No ES izstājās piektā lielākā pasaules ekonomika! Izskatās, ka Briselē notikušā konsekvences vēl īsti neapjēdz. No ekonomiskā viedokļa tas būtu tāpat, kā ja no ES būtu izstājušās kopā ņemot Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija, Dānija, Īrija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Horvātija, Portugāle, Grieķija, Malta, Kipra, Luksemburga, Ungārija, Rumānija un Bulgārija.

Minēto 19 ES valstu ekonomiku kopējais lielums ir mazāks nekā vienai Lielbritānijai. Kura izstājās. Referendumus tagad pieprasa arī citi.

Tikai aklais neredz, ka tas ir katastrofālās EK politikas rezultāts. Runa nav tikai par pilnīgi aplamo migrantu krīzes risināšanu vai apšaubāmo Grieķijas lāpīšanu. Runa ir par attieksmi. Cilvēkiem nepatīk, ka viņiem ar varu kaut ko uzspiež un ignorē viņu viedokli. Tā vairs nav tā brīvā Eiropa - nacionālo valstu savienība, par kuru cilvēki balsoja, kad stājās ES. EK vadītājs Junkers savu Napoleona ambīciju pārņemts ir sācis lemt tautu likteņus pretēji viņu gribai. Taču ar varu un uzspiešanu Eiropu nevar apvienot. Tam ir bēdīgi piemēri gan 19., gan 20., gan nu jau, liekas, arī 21. gadsimtā.

Ja mēs negribam, lai Eiropas savienība izjūk pilnībā, Junkeram ir jāatkāpjas. Pretējā gadījumā Junkera kabinets (kurā diemžēl ir arī viens paklausīgs Latvijas pārstāvis) turpinās iesākto un Eiropa mūsu acu priekšā pamazām izirs.

Edvīns Šnore

Saeimas deputāts

Saeimas Eiropas lietu komisijas loceklis

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.