“Pēc Latvijas Zaļās partijas (LZP) iniciatīvas veiktajā ekspertīzē Braku mežā atklātas izcilas dabas vērtības un saudzējami objekti ar kultūrvēsturisku nozīmi - pat krietni vairāk kā sākotnēji plānots! Uzsākot cīņu par Braku meža aizsardzību un, iestājoties par mikrolieguma izveidi, bijām pārliecināti, ka tas ir vērtīgs. Tagad mums tam ir arī oficiāls apstiprinājums”, informē Edgars Tavars, LZP valdes priekšsēdētājs.
Divi augstvērtīgām meža struktūrām bagāti Eiropas Savienībā un Latvijā prioritāri aizsargājami biotopi - veci un dabiski boreāli meži, nogāžu un gravu meži, četras īpaši aizsargājamās sugas - zaļziedu naktsvijole, gada staipeknis, sīpoliņu zobainīte, lielais torņgliemezis, viens valsts nozīmes dižkoks, trīs vietējas nozīmes dižkoki, viens kultūrvēsturiskais koks (osis ar mizā iegrieztu krustu), divi lieli granīta laukakmeņi, divi dzelzavota avoksnāji.
Jāatzīmē, ka lielākā daļa no mežiem, kuri šajā teritorijā ir īpaši aizsargājami, sākuši veidoties rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa pēdējos dzīves gados, tādēļ tiem ir arī kultūrvēsturiska nozīme. Atgādinām, ka viena no versijām, kas noliedza Braku meža aizsardzības nepieciešamību bija, ka šiem mežiem neesot nekādu vēsturisko paralēļu ar izcilo rakstnieku.
E.Tavars: “Padziļināts ekspertu darbs ar Braku mežu atklāja kārtējos nesmukumus Ērgļu novada domes rīcībā, kas iespējams izskaidro arī domes politiskās varas izvairīšanos no komunikācijas ar dabas draugiem un iedzīvotājiem meža izsoles organizēšanas laikā. Izrādās, ka jau 2011.gadā Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus dabas plānā Braku meža teritorijā bija rosināts veidot mikroliegumu. Tas ne tikai nav ticis izdarīts, bet pa kluso izplānots un pret sabiedrības gribu realizēts noziedzīgs biznesa plāns - izsolīt un izcirst īpaši vērtīgos biotopus tā, ka “putni pakaļ nedziedās”. Savukārt R.Blaumaņa memoriālā muzeja ceļvežos reklamētā Simtsoļu dabas taka ir nolaista un maz izmantota. Par dabas vērtību saudzēšanu un izmantošanu ekotūrismā izskatās, ka šeit nav dzirdēts..”.
Eksperta atzinums par Braku mežā pieteiktā mikrolieguma teritorijas novērtējumu nosūtīts Valsts meža dienestam (VMD) ar prasību uzlikt mežsaimnieciskās darbības liegumu šai teritorijā, iesniegts Dabas aizsardzības pārvaldē. Kā papildus materiālu LZP augstākminēto atzinumu iesniegs arī Administratīvajā tiesā, kur šobrīd, pēc LZP pieteikuma, rosināta lieta pret VMD par prettiesiska lēmuma izdošanu un atteikumu izveidot mikroliegumu.
“Neraugoties uz to, kā rīkosies VMD pēc ekspertīzes slēdziena saņemšanas, LZP prasību tiesā pret VMD uzturēs aktīvu. Šis gadījums atklāj gadiem ilgi realizētu pretlikumīgu valsts iestādes praksi pret dabas aizsardzības normu ievērošanu Latvijā. Tam reiz jādara gals!”, uzskata E.Tavars, LZP valdes priekšsēdētājs.