Jelgavnieki 4. martā atklātā vēstulē uzrunājuši Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un 100 Saeimas deputātus par Jelgavas saglabāšanu kā republikas nozīmes pilsētu. Jelgavnieku viedokļu līderi Saeimā vērsušies saistībā ar to, ka 5. martā Saeima izskatīs likumu „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” 2. lasījumā, kurā plānots lemt par Jelgavas kā Republikas nozīmes pilsētas statusa likvidēšanu un abu novadu apvienošanu ar Jelgavas pilsētu. Vēstules autori vēlas pievērst Jūsu uzmanību jelgavniekiem, kuri saka stingru “nē!” portālā Manabalss.lv iecerētajai reformai Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novada kontekstā. Dažu dienu laikā iniciatīva pret Jelgavas statusa pazemināšanu reģionālās reformas kontekstā savākusi jau vairāk nekā 3000 parakstu. Aktīvisti no jelgavnieku vidus pat organizēja protestu pie Eiropas Parlamenta Briselē, kas notika 3. martā.
Vēstules autori norāda, ka administratīvi teritoriālās reformas procesā konsultācijas ar iedzīvotājiem un pašvaldībām nav bijušas atbilstošas un savlaicīgi veiktas, bet gan formālas, tādējādi pārkāpjot Eiropas vietējo pašvaldību hartu. Tā vietā, lai mudinātu organizēt neformālas aptaujas, lai novērtētu iedzīvotāju uzskatus, attiecīgā ministrija kavēja un dažos gadījumos pat aizliedza aptaujas. Tāpat nav saprotama administratīvi teritoriālās reformas plānotā pakalpojumu pieejamība, infrastruktūras attīstība, darbavietu daudzums, izglītības iespējas un citi faktori. Reformas mērķi ir noteikti vispārīgi un nav balstīti ilgtspējīgā attīstībā, nedetalizējot sasniedzamos rezultātus. Tāpat priekšlikumi neietver risinājumu, kā tiks nodrošināta jaunās pašvaldības dalība Eiropas Savienības fondu pilsētvides programmā, un Jelgava nevarēs realizēt savas ilgtermiņa attīstības stratēģiju, "tiks zaudēts attīstības centra statuss, kas ir reāls apdraudējums ne tikai Jelgavas pilsētai, bet visam reģionam".
Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas eksperti jau februārī konstatēja vietējās demokrātijas pārkāpumus Latvijā administratīvi teritoriālās reformas procesā, aicinot Latvijas valdību un Saeimu atlikt reformu līdz tiks nodrošinātas godīgas, efektīvas konsultācijas ar pašvaldībām un iedzīvotājiem. Tāpat reformas priekšlikumos nav ievērotas Eiropas Padomes Ministru Komitejas rekomendācijas dalībvalstīm par vietējo un reģionālo iestāžu robežu un struktūras reformu procesiem, kā arī samērīguma princips, kas nosaka, ka, lai pieņemtu vairākuma gribai atbilstošu lēmumu, saprātīgi jāizsver un samērīgi jāievēro visu iesaistīto pušu intereses. Tāpat nav vērtēta subsidiaritātes principa prasību ievērošana, jo netiek analizētas nedz Jelgavas pašvaldības iedzīvotāju pakalpojumu pieejamības esošā kārtība, nedz sagaidāmās izmaiņas, ko radīs pilsētas un novadu administratīvo teritoriju apvienošana.
Šāda likuma formulējums ir nepamatots un nepārdomāts, it sevišķi situācijā, kad republikas nozīmes pilsētas statuss ir saglabāts Rēzeknei, kas pēc sociāliem un ekonomiskajiem indeksiem ir ne tikai mazāka pilsēta gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā, bet arī ir krietni ekonomiskāk mazāk attīstītāka. Visas trīs pašvaldības - Jelgavas pilsēta, Jelgavas novads un Ozolnieku novads - līdz šim spējušas attīstīties patstāvīgi un izaugsmē pierādījušas gan attīstību, investīciju piesaisti, gan iedzīvotāju labklājības līmeņa kāpumu, tādēļ jāļauj tām pastāvēt atsevišķi. Jelgavas pilsētai ir būtiski saglabāt republikas nozīmes pilsētas statusu pilsētvides izaugsmei kā kultūras, izglītības, ražošanas, inovāciju centram. Jelgavas novadam ir būtiski piesaistīt investīcijas tieši lauku teritoriju līdzsvarotai attīstībai. Arī Ozolnieku novada demogrāfiskie rādītāji, ražošanas un ekonomiskās izaugsmes progress apliecina, ka novads spēj augt kā patstāvīga vienība. Šo teritoriju apvienošana nesīs vairāk zaudējumu nekā ieguvumu, kā rezultātā cietīs iedzīvotāju labklājība un teritorijas izaugsmes temps. Formāla pieeja pašvaldību reformas realizācijā rada pamatotus draudus iedzīvotāju dzīves kvalitātes pazemināšanai.
Vēstules autori aicina Saeimu izvērtēt, vai republikas nozīmes pilsētas statusa atņemšana Jelgavai ir ekonomiski pamatots un izsvērts lēmums; definēt likumprojektā republikas nozīmes pilsētas statusa noteikšanas kritērijus, kas ļautu pilsētām uz to pretendēt ar vienādiem, visiem skaidri izprotamiem nosacījumiem un grozīt likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, nosakot Jelgavai republikas nozīmes pilsētas statusu, paredzot Jelgavai tādus pašu nosacījumus kā Rēzeknes, Liepājas un Daugavpils gadījumā, proti, šīs administratīvās teritorijas kā republikas nozīmes pilsētas vienlaikus ir arī attīstības centrs pieguļošajiem novadiem, ar kuriem būs jāveido cieša sadarbība svarīgāko funkciju īstenošanai.
Vēstuli parakstījuši:
Irina Pilvere, akadēmiķe, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore
Voldemārs Strīķis, akadēmiķis, LR AP 4.maija Neatkarības deklarācijas parakstītājs, 4.maija Deklarācijas kluba loceklis
Baiba Rivža, akadēmiķe, Starptautiskā NVO Zonta kluba valdes locekle
Kaspars Vārtukapteinis, Dr. sc. ing., LLU Attīstības fonds, Lauksaimniecības tehnikas institūts - profesors; vadošais pētnieks
Ingrīda Grīnberga, biedrības “Svētelis” vadītāja
Dzintra Saulkalne, Jelgavas sieviešu invalīdu organizācijas “Zvaigzne” valdes priekšsēdētāja
Vanda Egle, Jelgavas invalīdu biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece
Māris Brancis, Jelgavas mākslinieku biedrības valdes priekšsēdētājs
Anita Prūse, LLU Studentu kluba vadītāja
Aleksandrs Knohs, Jelgavas boksa klubs “Olimpiskais rings” treneris
Jeļena Grīsle, Jelgavas baltkrievu biedrības “Ļanok” priekšsēdētāja
Ināra Kozlovska, Jelgavas čigānu biedrības “Romanu čačipen” pārstāve
Edgars Umbraško, Jelgavas ebreju biedrības priekšsēdētājs
Sņežana Zenovjeva, Jelgavas krievu biedrības "Istok" priekšsēdētāja
Aļģimants Burba, Jelgavas lietuviešu biedrības “Vītis” priekšsēdētājs
Marija Kudrjavceva, Latvijas Poļu Savienības Jelgavas nodaļas priekšsēdētāja
Bogdans Timkivs , Ukraiņu kultūras centra “Džerelo” priekšsēdētājs
