Pēdējās pāris dienās izskanējuši ļoti dažādi vērtējumi par KNAB – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atzinumu tā sauktajā Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņu lietā”.
Vieni runā par likumsakarīgu iznākumu, ja ir darīšana ar tik sensitīvu lietu, otri par politiski angažēto KNAB, trešie par maksimāli formālu pārbaudi, kurā darīts viss iespējamais, lai tikai nenoskaidrotu kādu vainīgo.
Viedokļi var būt dažādi, taču, nav šaubu, ka katram Latvijas iedzīvotājam šī lieta dod vairākus praktiskus dzīves ieteikumus. Jo vai nu maz kas gadās.
Viens no šādiem ieteikumiem – ja jums (nedod, protams, Dievs!) ir darīšana ar KNAB vai prokuratūru, vai kādu citādu tiesībsargāšanas iestādi, uzreiz jāmēģina noskaidrot, pie kuras „orgānu” „klientu” grupas jūs piederat.
Tādas acīmredzot ir vairākas. Varbūt jūs piederat pie tiem, kuru redzamākais pārstāvis ir Aivars Lembergs – kuru darbības rūpīgi izmeklē, sūta neskaitāmus pieprasījumus, pratina lieciniekus, rīko konfrontācijas.
Bet varbūt jūs piederat pie tiem, kuru redzamākā pārstāve šobrīd droši vien pašai negribot izrādījusies Vaira Vīķe-Freiberga un viņas bijušie padotie, attiecībā uz kuriem KNAB aprobežojas ar kautru apjautāšanos un dzirdētos vārdus uztver par baltu patiesību.
Atliek gan jautājums – ko darīt, ja jums dzīvē nav paveicies un jūs piederat nevis pie VIPiem, bet pie „parastajiem ļautiņiem”, izsakoties eksprezidentes vārdiem. Tur KNAB pagaidām padomu nav devis.
Cita nozīmīga dzīvesgudrība – ja jums rodas vēlēšanās apdāvināt kādu tiesnesi, prokuroru, prezidentu vai, teiksim, paša KNAB darbinieku, ņemiet vērā paša KNAB atzinumu – amatpersonām ir brīvais laiks, kas var iestāties jebkurā mirklī, un šajā brīvajā laikā tām ir visas tiesības saņemt absolūti privātus dāvinājumus.
Tiesa, tur vēl labāk saņemt kādas KNAB vadlīnijas, jo no televīzijas ziņām sestdien vairs īsti nevarēja saprast: sākumā KNAB atzinumā taču bijis rakstīts, ka amatpersonai arī oficiālas vizītes oficiālā pasākumā var iestāties brīvs laiks, kad saņemt privātus dāvinājumus, bet televīzijā KNAB pārstāvis jau runāja, ka svarīgākas esot attiecības starp dāvinātāju un apdāvināmo.
Bet, tikko šīs vadlīnijas būs izdotas, varēsim ņemt vērā arī šo KNAB derīgo padomu, kas mūsu grūtajos laikos varēs tiešām labi noderēt! Tā ka, ja vērtību īpašnieku maiņas brīdī ieradīsies paša KNAB vīri maskās un ar stroķiem, mēs līdzīgi kā bērnības spēlēs, kad neaizskaramību nodrošināja „čuriki”, viņiem varēsim lepni paziņot, - paldies, vīri, par mācību, mēs te vienkārši nododam privātu dāvinājumu – brīvajā laikā, uz īpašu attiecību pamata starp dāvinātāju un apdāvināto!