Izstājos no SCP pati!

2010. gada 30. augustā esmu parakstījusi paziņojumu par izstāšanos no partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) un gribu darīt zināmu sabiedrībai sava lēmuma pamatojumu.

Lēmums izstāties no SCP ir briedis ilgāku laiku, to lielā mērā pastiprināja politiskās apvienības Vienotība Jūrmalā politiskās uzvedības stils. Valsts līmenī politiskā apvienība Vienotība ir liels spēks un cerība Latvijas nākotnei. Taču mana pieredze rāda, ka Jūrmalas pašvaldības Domes darbību lielā mērā apdraud zemais politiskās kultūras līmenis: daži deputāti bieži aizmirst, ka ir publiskas personas, un pēc viena vai dažu uzvedības, sabiedrība vērtē visu Jūrmalas Domi kopumā. Lielu sarūgtinājumu rada koalīcijas deputātu savstarpējā necieņa un nespēja sastrādāties kopējo mērķu sasniegšanai, noslēpumainība pilsētai svarīgu lēmumu pieņemšanā, apspriedes šaurā lokā ar pietuvinātām personām. Kopš Jūrmalas pilsētas mēra maiņas 2010. gada maijā, jaunās koalīcijas deklarētais ir nonācis pretrunā ar praktizēto un vēl vairāk grāvis Jūrmalas pilsētas Domes autoritāti. Jūrmalas Domes sastāvs uzrāda Latvijas politiskās dzīves lielākās problēmas – 15 Domes deputāti pārstāv 10 politiskās partijas. Pie šādas politiskās sadrumstalotības ir apgrūtinājums risināt jebkuru jautājumu, ja vēl ņemam vērā, ka šos 10 partiju viedokļus aizstāv 15 ļoti atšķirīgi domājoši deputāti. Tā ir mūsu Latvija šķērsgriezumā.

Kad pievienojos SCP, mani vadīja ticība un pārliecība, ka kopīgiem spēkiem iespējamas daudzas pozitīvas izmaiņas Jūrmalas pilsētā. Taču politiskā apvienībā Vienotība, kurā darbojas ļoti atšķirīgi domājoši cilvēki, parāda, cik grūti rast kopīgus morāles kritērijus. Patreizējā Domes priekšsēdētāja lielākais spēks ir vārdos, ne darbos, nekonsekvence un divkosība. Jūrmalas pilsētas problēma ir Domes deputātu savstarpējās cīņas par varu, personisko ambīciju realizēšana un tik maz domāts par pilsētu, par tās daudzajām problēmām.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais